Lekcija „Bērnība un mūsdienu bērns” notiks 28. septembrī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Bibliotēkā.
Goda doktora, Tībingenes Universitātes profesora Jozefa Helda zinātniskā un personiskā interese par Latviju ir ilggadēja un noturīga, tā aizsākusies vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas 1989. gadā, kad profesors pirmo reizi ieradās Latvijā. Kopš tā laika profesora J. Helda sadarbība ar Latvijas Universitāti un citām Latvijas augstākās izglītības institūcijām ir veiksmīgi turpinājusies un 2007. gadā viņam tika piešķirts Latvijas Universitātes Goda doktora grāds par nozīmīgu ieguldījumu pedagoģijas zinātnes attīstībā Latvijas Universitātē.

Stabulnieks, atšķirībā no pārējiem savas paaudzes komponistiem, izpildīja dziesmas pārsvarā pats, un tāpēc dēvējams par mūsu pirmo plaši pazīstamo klavierdziesminieku. Viņa dziedāšanas maniere ir īpaša un neatkārtojama – tā var būt gan rotaļīga un teatrāla, autoram dziedot dažādās balsīs, gan smeldzīga, kas jutīgāku klausītāju var novest līdz asarām. Viņš pats esot par sevi teicis: "Es spēlēju un dziedu dzeju". Īpaši tuvs Stabulniekam bija Aleksandrs Čaks – to var dzirdēt dziesmās par Rīgu, kas tika iespiestas mazajā platītē un daļēji pārizdotas “Tik un Tā” 2002.gada CD versijā. Visiem zināms hits ar nosaukumu “Tik un Tā”, kura milzīgā popularitāte darīja piesardzīgus visas kultūras norises uzraugošos Padomju Savienības kopā turētājus, jo dziedāt par to, kā “Nāk rudens apgleznot Latviju, / Tik nepūlies, necenties tā / Man viņa ir visskaistākā / Tik un tā...” tolaik bija pārdroši, jo vārda “Latvija” lietošana bez klāt pierakstītajiem PSR (Padomju Sociālistiskā Republika) nebija gluži aizliegta, bet vismaz netika atbalstīta. Abos ar nosaukumu "Tik un Tā" iznākušajos albumos - “Melodijas” lielajā platā (1985) un “MicRec” izdotajā CD (2002) tikai dažas dziesmas atkārtojas, jo Stabulnieks paspējis sarakstīt un nodziedāt ļoti daudz dziesmu, kas glabājas tikai kaut kur Latvijas radio fondos, un daļa no tām joprojām nav pieejamas klausītājiem.

Tieši tāpēc, ka augšminētā dziesma ir tik (pat pārāk) daudz dzirdēta, tā raidījumā netiek atskaņota, un laiks atvēlēts citām dziesmām, kas mazāk zināmas. Stabulnieks ir, iespējams, pirmā latviešu regeja (“Kamēr”) un blūza (“Miglas blūzs”) autors, otrajā platē "Svētki Daudzskaitlī" ir pavisam īsa “Ķīniešu adatu dziesmiņa”, kuras pusotrā minūtē ieskanas gan kaut kas radniecīgs “NSRD”, gan operai raksturīgs vokāls un pat rečetēšana jeb reps. Raidījuma viesis Aivars Hermanis atceras, ka Stabulnieks sekojis līdzi jaunākajām vēsmām mūzikā un viņam bijusi pamatīga plašu kolekcija, ko arvien papildinājis, dziedot korī “Ave Sol” un ar to daudz ceļojot uz ārzemēm. Hermanis, pateicoties pie Stabulnieka dzirdētajiem ierakstiem, iepazinis "Weather Report" un citu jazz fusion mūziku, kas kļuva par viņa kaislību. Raidījuma viesis Aivars Hermanis spēlējis ģitāru daudzos Stabulnieka ierakstos un tuvu pazinis viņu personīgi, bet iepazinis vēl bērnībā sešdesmito gadu otrajā pusē, kad komponists bija karadienestā iesaukto mūziķu grupas “Zvaigznīte” pianists, un ieskaņoja Imanta Kalniņa dziesmas filmai “Elpojiet Dziļi” - arī šis vēsturiskais ieraksts iekļauts “Zibens pa Dibenu” simtniekā.

Vējš atnesa sapni - lidmašīna, kratoties brāzmās, bija izmetusi Hesu, Puertoriko boksa čempionu, kurš ieradās uz salas, lai atklātu galaktikas skumjas. Viņam radās vēl viena doma - pa okeāna viļņiem tuvoties nāvei.
Raidījumā skan mūzika no Pheno S., J.P. Decerf, G. Zajd, & T. Cerona, William S. Burroughs, Prostitutes, Imperial Topaz, Arthur Russell, Dalhous, Elodie Lauten, Mamman Sani, Kim Jung Mi, Roger Davy, Lee Gamble, Untrance, Prisma, Hassan Shamaizadeh, Gareth Williams & Marie Currie, David Pritchard, ALAK, Khotin.