Līdzīgi kā otra astoņdesmito gadu vidū radusies un joprojām aktīvā latviešu rokgrupa “Inokentijs Mārpls”, arī “Rūsa” sava pirmā oficiālā albuma iznākšanu gaidīja ilgi. Nespējot saņemties un ierakstīt albumu studijā, deviņdesmitajos gados bija doma publicēt koncertierakstu, jo tas šai izteikti latviskā smagā rokenrola grupai piestāvētu vislabāk, bet diemžēl ieraksta vienīgā kopija tajos rokenrola vētrainās uzdzīves pārņemtajos laikos tika pazaudēta. Aptuveni tās pašas dziesmas tika ieskaņotas studijā “Pentagons Music” pie Ginta Lundberga krietni vēlāk, un, kas zina, vai tolaik arī tiktu izdotas, ja grupas cienītājam, draugam un kafejnīcas “Gauja” izveidotājam Jānim Vītolam nebūtu nobriedusi ideja uzsākt arī ierakstu izdošanu, izveidojot “Gauja Records”.

Daudzi pamatoti mēdz teikt, ka “Rūsa” ir latviešu “Motorhead”, bet grupas dziedātājs, basists un galvenais dziesmu autors Viesturs Polikarps apgalvo, ka nemaz neesot zinājis tādu grupu, kad atradis savu dziedāšanas manieri, kur izpaliek daudzās citās astoņdesmito gadu pūdeļroka periodā dzimušajās smagajās grupās skanošais falsets. Nu jau sen, protams, viņš “Motorhead” labi zina un ciena, ir paspējis apmeklēt viņu koncertu Londonā, un spēlē “Rickenbacker” basģitāru – tādu pašu, kāda bija Lemijam Kilmisteram, kuram Viesturs arī vizuāli ir līdzīgs. Ģitāru “Rūsā” spēlē Guntars Endzelis - absolūts latviešu hārdroka iemiesojums, kurš savulaik spēlējis grupās “Nulles Cikls”, “Moral Free” u.c., un arī vairākās smagajās grupās rūdītā bundzinieka Tarasa Kuzmenko blieziens ir tāds, kā nākas. Rezultātā izveidojas spēkpilns skanējums, ko papildina Viestura teksti, kuros arī rokenrols sit augstu vilni, bet, ņemot vērā to, ka dziedātājs vienmēr bijis nasks uz visādu izdomātu un reāli piedzīvotu anekdošu stāstīšanu, viss viņa dziedātais neskan kā zobiem sakosta rokera pārliecības pilnais un neapgāžamais vēstījums, bet kā gaisīgs joks. Tāpēc arī “Rūsa” ir labu labā neprātīgu rokenrola ballīšu grupa, kas īpaši aicināta spēlēt tieši Starptautiskajā sieviešu dienā, jo viņiem ir dziesma “Lai dzīvo 8.marts”.

2013.gadā iznāca albums “No vāka līdz vākam”, kas labāk turas kopā kā jau nobriedušas grupas albums, bet “Uz Pērkonkrēsliem” ir “Rūsas” ilggadējās darbības esence, kas vispilnasinīgāk sniedz priekšstatu par šo grupu.

Raidījumā viesosies mūziķis un dīdžejs Roberts Gobziņš.

Nupat noslēdzies kino festivāls "RIGA IFF 2017", kurā bija iespēja noskatīties filmu "Deju laikmets", kuras tēma saistās ar elektroniskās mūzikas vilni, kas savienoja Rietumvāciju ar Padomju Savienību pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Arī Roberts Gobziņš ir viens no šī stāsta varoņiem. 80. gados sācis vadīt diskotēkas, darbojies dažādos muzikālos projektos ("Dzeltenie Pastnieki", "NSRD"), kā arī veidojis savu muzikālo daiļradi. Runā, ka Roberts arī uzskatāms par hiphop kultūras aizsācēju Latvijā (Dzelteno pastnieku dziesmā "Bezcerīgā dziesma" repoja "skrēju, skrēju, nokavēju"). Arī pirmais lenšu skrāpētājs bija Roberts Gobziņš, kurš drīz pēc tam kļuva par EastBam un aizbrauca rādīt savu "lenšu mākslu" Eiropai. EastBam un WestBam sadarbība materializējās arī ierakstos. Drīzumā šo sadarbību atkal varēs dzirdēt Radio NABAS veidotajā dziesmu izlasē: “Veidenbaums. Vaidi un Gaidi.” Paralēli muzicēšanai Roberts arī pazīstams kā dažādu raidījumu vadītājs, un viens no tiem - "Zvaigznīšu brīdis"jau ilgāku laiku skan Radio NABA ēterā.

Raidījumā klausīsimies Roberta izvēlētās dziesmas, kas saistās ar viņa bērnību, raibās daiļrades līkločiem, iedvesmas avotiem un citām tēmām.

Raidījumā par jau oktobrī gaidāmo festivālu Skaņu mežs'2017.

Plašāka informācija par gaidāmo festivālu atrodama šeit:  skanumezs.lv/lv/festivals2017