Vikas Ekstas izstāde "P" tiek atklāta Rīgas Fotogrāfijas biennāles – "Next 2019" programmā 26. aprīlī galerijā "Alma". Radio NABA studijā tā būs saruna ar mākslinieci - Viku Ekstu par fotogrāfiju un mākslu, par modeļu un mākslinieku attiecībām, par privātuma un intimitātes robežām.

Izstāde tiek pieteikta kā vizuāls vēstījums par miegu kā savdabīgu pastarpinājumu mākslinieka attiecībām ar modeli un nakts maiņas darba ietekmi uz cilvēka ikdienas dzīves ritmu.

Vīrišķā skatiena ietekmē fotogrāfijā esam pieraduši redzēt sievietes kā iekāres un erotisku fantāziju objektus, taču māksliniece Vika Eksta apvērš ierastās dzimumlomas un piedāvā citu, neierastāku skatījumu intimitātei, kas atklājas starp mākslinieku un modeli. Attēlu tapšanas laikā tajos redzamais vīrietis P., kas bija arī mākslinieces dzīves biedrs, strādāja naktsmaiņā vidēji sešas dienas nedēļā un mājās laiku pavadīja aizmidzis vai miegains. Viņš arī piekrita tikt fotografēts miegā. Gan šāds darba grafiks, gan pats fotografēšanas process ilga vienu gadu, kļūstot savā ziņā arī par terapeitisku procesu saspīlētas kopdzīves risināšanai. Komunikācija starp mākslinieci un modeli norisinājusies, abiem atrodoties atšķirīgos apziņas stāvokļos. Izstādē redzamās fotogrāfijas papildina arī Ekstas dienasgrāmatas ieraksti. Tajos reģistrēts P. ikdienas režīms — darba grafiks, miegā pavadītais laiks un pašas autores pārdomas par notiekošo.

"Šī darbu sērija liek domāt ne tikai par dzimumu lomu nošķīrumiem mūsdienu fotogrāfijā un cilvēku savstarpējo komunikāciju dažādos kopdzīves stāvokļos, bet arī par attēlu un to pārsātinātību mūsdienās," uzskata izstādes kurators Tomass Pārups. "Puskailais ķermenis palagu ieskāvumā ir pavisam atbrīvots un nekontrolēts. Autore guļošo modeli, iespējams, neapzināti ir attēlojusi tā, ka nelielie kadrējumi sāk atgādināt baroka laikmeta gleznas. Šī asociācija rodas, domājot tieši par fotogrāfes skatienu, kurā ir ietverta nenoslēpjama interese."

Vika Eksta (1987) ir māksliniece un pedagoģe, kura dzīvo un strādā Rīgā. Ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas un filmu teorijas nodaļā, kā arī maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta fotostudijā "2 Annas" un EFTI fotoskolā Madridē. Viņu interesē konceptuālā māksla un ilgtermiņa fotoprojekti. Savos darbos Eksta izmanto arī video, performanci un vizuālo arhīvu pētniecību. Ieguvusi "ADC Young Guns" balvu, Rīgas Fotogrāfijas Biennāles 2016 balvu "Meklējam jauno fotogrāfijā!" un "FK Magazine" portfolio balvu. Izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 2014. gada.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle – "Next 2019" notiek Rīgā un Berlīnē no 4. aprīļa līdz 28. jūnijam. Ar programmu iespējams iepazīties šeit.

“Man pieder savāds dzīvnieks, pa pusei kaķēns, pa pusei jērs. Tas ir mantojums no tēva. No kaķa – galva un nagi, no jēra – lielums un auguma uzbūve, no abiem – acis, šaudīgas un mežonīgas. Reizēm viņš uzlec man blakus klubkrēslā, atbalsta priekškājas man uz pleca un pieliek purniņu pie auss, it kā mēģinātu ko teikt un pēc tam skatās, kā teiktais mani iespaidojis. Lai izpatiktu, es izliekos, ka esmu sapratis, un pamāju ar galvu.” Francs Kafka "Krustojums".

Šajā nedēļā gaidot Starptautisko dejas dienu un piedzīvot laikmetīgās dejas visdažādākās izpausmes formas, Radio NABA ēterā dzirdēsim sarunu ar horeogrāfu Rūdolfu Gediņu par viņa jaunāko izrādi. Izrādi "par mani pašu" un Kafku - "Dievišķais fakts". 7. un 8. maijā plkst. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos jaunā režisora un horeogrāfa Rūdolfa Gediņa izrāde “Dievišķs fakts”, kas ir viņa diplomdarba izrāde, absolvējot Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mākslas maģistrantūru.

“Dievišķs fakts” ir Franca Kafkas īsstāsta "Krustojums" skatuves interpretācija, kuras pamatā ir režisora personisks stāsts par savas izcelsmes apzināšanos. Izrādes veidošanas procesā tas cieši savijies ar radošās komandas pieredzi un pārdomām par piederību un mantojumu. Režisors Rūdolfs Gediņš sadarbībā ar dramaturģi Lailu Burāni un līdzautoriem – dejotājiem Annu Novikovu, Elīnu Lutci, Evu Kronbergu un Ivaru Broniču – pētījis, kā viņu dzīvi un identitāti ietekmē piešķirta piederība – ģimene un vide, kurā tiekam audzināti, – un iegūta piederība – cilvēki, kurus izvēlamies par saviem draugiem un partneriem. Kā mēs sadzīvojam ar emocionālo mantojumu, kas pie mums nonācis, un ko mēs nododam tālāk? Izrādes materiāls tapis rūpīgi strukturētā mēģinājumu procesā, kurā katrs dejotājs attīstījis savu individuālo stāstu un horeogrāfisko materiālu, kas, saglabājot savu neatkarību, rada kontekstu viens otram un saskarsmes punktus izrādē. “Dievišķs fakts” ir izrāde par mani – šāds žanra raksturojums vienlaikus norāda uz katra radošās komandas dalībnieka ieguldījumu darba tapšanā, kā arī izrādes tēmu klātbūtni katra cilvēka dzīvē.

“Man bija svarīgi veidot izrādi, kurā nav paviršības, formalitātes vai melu. Kopā ar komandu centāmies apzināties, kuros brīžos uzskatām sevi par pasīviem apstākļu upuriem un kuros – par lēmumus pieņemt spējīgām radībām, kas veidos apstākļus un veiks izmaiņas saskaņā ar savām sajūtām, vēlmēm un vajadzībām,” – tā par izrādes tapšanas procesu saka režisors Rūdolfs Gediņš.

Latvijas kultūras vidē Rūdolfs Gediņš ir atpazīstams un novērtēts kā profesionāls horeogrāfs un dejas mākslinieks. 2015. gadā Rūdolfs absolvējis Laikmetīgās dejas mākslas bakalaura programmu Latvijas Kultūras akadēmijā un šovasar absolvēs Teātra mākslas maģistrantūru. Kā izpildītājs Rūdolfs Gediņš piedalījies izrādes gan valsts, gan neatkarīgos teātros, kā arī dejas un teātra projektos sadarbībā ar Latvijas un ārzemju māksliniekiem. Pēdējā laikā arvien vairāk darbojas kā horeogrāfs, veidojot izrādes Latvijas Nacionālajā teātrī (“Visas manas vājības ir tavas lūpas”), Dailes teātrī (“Salemas raganas”, rež. L. Groza-Ķibere) un Ģertrūdes ielas teātrī (“ANNA: ЛЮБОЛЬ”, rež. M. Linarte).

Izrādes “Dievišķs fakts” radošā komanda: režisors: Rūdolfs Gediņš, dramaturģe: Laila Burāne, autori: Eva Kronberga, Anna Novikova, Elīna Lutce, Ivars Broničs, producente: Ina Ločmele, maģistra darba vadītāja: asoc. prof. Zane Kreicberga.

"KŪL: Kultūras ūnijas laiks" ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs un ilustrējošs radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Raidījumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Dejas diena Latvijā norisināsies jau trīspadsmito gadu, aicinot ikvienu pamēģināt deju. Šogad Dejas dienas pasākumi norisināsies no 23. līdz 28. aprīlim. Pasākumi ir paredzēti ikvienam, kurš vēlas pieredzēt deju, noteikti – arī tiem, kuri nekad nav dejojuši. Ar sarunām par laikmetīgo deju Radio NABA studijā viesosies producente Ina Ločmele un horeogrāfe Rūta Pūce..

Dejas dienas 2019 pasākumu virkne iesāksies piektdien, 26. aprīlī plkst. 17.00 Vecrīgā (Z.A.Meierovica 18), kur kopā ar stand-up mākslinieku Rūdolfu Kugrēnu runāsim par deju, atzinībām, izcilībām dejā un vērosim laikmetīgās dejas etīdes. Mēģināsim visi kopīgi atcerēties, cik noderīgi ir kustēties pašiem, cik iedvesmojoši ir vērot deju darbībā un cik veselīgi ir sevi neuztvert pārāk nopietni.

Turpināt ieskandināt Dejas dienu varēs ‘’Sansusī Zaļumballē’’ kultūrtelpā ‘’Tu jau zini kur’’ no plkst. 19.00, kur spēlēs Latvijas džeza mūziķi - „Brāļi miltus pūtēji”.

Sestdien, 27. aprīlī no plkst. 11:00 līdz 16.00 norisināsies trīs bezmaksas radošās darbnīcas deju skolā „Dzirnas”. Radošās darbnīcas aptver plašu vecuma grupu (14/16 - 60 g.) un ikvienu dejas interesentu ne vien iepazīstinās, bet arī iemācīs fragmentus no trīs esošām laikmetīgās dejas izrādēm – ‘’Divotne’’ (hor.A.Novikova un R.Pūce), ‘’Future Freak’’ (hor.A.Bankava) un ‘’Bedre’’ (hor.S.Siliņa), kuras šogad ir nominētas arī Dejas balvai. Tā būs brīnišķīga iespēja piedzīvot un iejusties kādā no izrādes izpildītāju un veidotāju lomām. Kā arī ielūkoties, kas tad īsti notiek horeogrāfu galvā izrādes tapšanas un norises laikā. Piedalīties var jebkurš dejotgribētājs, iepriekš piesakoties info@dejasdiena.lv. Radošo darbnīcu noslēgumā, plkst.15.00 deju studijas ‘’Dzirnas’’ lielajā zālē darbnīcu dalībnieki tiks aicināti izdejot apgūtos izrādes fragmentus. Radošo darbnīcu noslēguma pasākums atvērts skatītājiem.

Uzreiz pēc Radošajām darbnīcām, plkst. 17.00 turpat Deju studijā ‘’Dzirnas’’ būs skatāma starptautiska dejas izrāde procesā "Dream dances”, kas ir četru dejas mākslinieču kopdarbs - latviešu horeogrāfes Rūtas Ronjas Pakalnes kopā ar trīs Igaunijas dejas māksliniecēm -  Joannu Kalmu (Joanna Kalm), Madli Paves (Madli Paves) un Kristīnu Taula (Christin Taul). Izrāde “Dream dances” radusies dejotājām, sapņojot par deju. Autores tic, ka šie sapņi, kas rodas dejā, nav nejauši — tos veido visas iepriekšējās personīgās pieredzes un saskarsmes ar kustību.

Visas svētdienas garumā, 28. aprīlī norisināsies 21 bezmaksas deju meistarklase 7 deju zālēs Rīgā laika posmā no plkst. 11:00 līdz 16:30 Latvijas vadošo laikmetīgās dejas horeogrāfu vadībā. Kā pieredzējušiem, tā arī mazliet ieinteresētiem - visiem ir iespēja izmēģināt dažādus laikmetīgās dejas veidus, kontaktimprovizāciju, tāpat arī brazīļu dejas - cīņas mākslu Capoeira. Ja esi vēlējies džezu, ne tikai klausīties, bet arī dejot, apmeklē kādu no džeza bezmaksas dejas klasēm. Dejas dienas meistarklasēs tiek gaidīti ne tikai bērni un jaunieši, bet arī pieaugušie. Tāpat būs dejas klase mammām ar bērniem horeogrāfes un dejotājas - A.Novikovas vadībā. Un R.Pūce pasniegs dejas klasi mātēm, iedvesmojoties no dejas izrādes „Divotne”. Dejas dienas meistarklasēm iepriekš nav jāpiesakās.

Dejas dienas 2019 notikumu laikā, no 23. līdz 26. aprīlim, norisināsies aktivitāte – ”Pastaiga ar mākslinieku’’. Tā būs iespēja satikt kādu no Latvijas dejas māksliniekiem personiskai sarunai, ļaujoties mākslinieka piedāvātajam pastaigas maršrutam un noteikumiem. 

Savukārt Dejas dienas norišu noslēgumā 28. aprīļa vakarā, pl.19.00 Kultūras telpā ‘’Tu jau zini kur’’ (Tallinas 10-3) ikvienam būs iespēja gan ielūkoties, gan dzirdēt moderētā diskusijā, ko deja slēpj savā skapī notikumā ‘’Dejas (at)griezumi’’.

Plašāk ar Dejas dienas aktivitātēm, norises vietām un precīzu laika plānu var iepazīties www.dejasdiena.lv

Arī ārpus Rīgas tiek svinēta Dejas diena - 27. aprīlī biedrība „Cita Abra” Cīravā norisināsies bezmaksas dejas meistarklase un būs iespēja redzēt laikmetīgās dejas izrādi ‘Faux Pass’’ (Hor. Jana Jacuka, dejo: Laura Gorodko un Aleksejs Smolovs).

Oficiālajā Starptautiskās dejas dienas datumā – 29. aprīlī, plkst. 19.00 Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātrī pirmo reizi norisināsies apbalvošanas ceremonija -  jaundibinātā Dejas balva - Latvijas augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā (baletā, laikmetīgajā dejā, mūsdienu un skatuviskajā tautas dejā).

Kā ikgadēja tradīcija Latvijā Dejas diena aizsākās 2006. gadā, kad horeogrāfe Olga Žitluhina ierosināja rīkot svinības par godu UNESCO atzītajai Starptautiskajai Dejas dienai, kuru pasaulē atzīmē 29. aprīlī. 

Visi Dejas dienas pasākumi, darbnīcas un meistarklases paredzētas ikvienam, kurš vēlas pieredzēt deju. Un pavisam noteikti arī tiem, kuri to nekad nav darījuši, vēršot uzmanību uz deju gan mākslas formu, gan arī kā uz veselīga un harmoniska dzīvesveida izpausmi. 

"KŪL: Kultūras ūnijas laiks" ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs un ilustrējošs radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Raidījumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Raidījumu vada: Anete Enikova.