Starp tīreli un nekurieni, Jelgavas novadā, apmēram 4 km uz ZA no Valgundes ir uzstādīts piemineklis par godu kāda bijušā Latvijas politiķa “rosīgai līdzdarbībai” apkārtnes sakopšanas pasākumos. Pavisam nejauša nokļūšana pie šīs piemiņas zīmes, mums atgādināja jautājumus, ko risinājām iepriekšējā raidījumā - par pagātnes aktualizāciju dažādās atceres formās un rituālos. Kādu pagātni aktualizē šis piemineklis?

Kādu pagātni pārstāv kapu memoriālie ansambļi un dzejas vārsmas uz tiem? Ko negaidītu stāta kapakmeņi un ar ko pārsteidz epitāfi? Nenoliedzami, ka latviešiem ir izkoptas kapu svētku tradīcijas. Taču šie svētki nav iespējami bez upuriem. Maijā nereti atceramies asiņainos 1905. gada revolūcijas notikumus un pieminam vienkāršos darbaļaudis, kuri, sūro apstākļu spiesti, kļuva par kaujiniekiem. Svinēšanu un piemiņu var veiksmīgi apvienot, jo  joprojām daudzās Rīgas vietās ir iespējams nolikt ziedus un vienkārši pasēdēt pie revolucionāriem veltītajiem pieminekļiem un memoriāliem. Tādēļ raidījuma “Fono-grāfs” radošā komanda lietainā maija vakarā devās ekspedīcijā uz Matīsa kapiem. Te vēstures interesentiem un pagātnes entuziastiem ir iespējams netraucēti pastaigāties gar Ļeva Bukovska veidoto revolucionāro cīnītāju memoriālo ansambli, kuru no abām pusēm rotā divu latviešu dzejnieku – Raiņa un Leona Paegles dzejas rindas. Nostūrī pie Rīgas Centrālcietuma mūriem atdusas 1905. gada revolucionāri, savukārt tuvāk Matīsa ielas galam atrodas 2. Pasaules kara kritušo karavīru kapi. Matīsa kapos apbedīti daudzi ievērojami Latvijas cilvēki. Mēs ilgāku brīdi uzkavējāmies pie Zentes Ērgles ģimenes kapa, kur atcerējāmies ne tikai rakstnieces stāstus kā jauniešu literatūras etalonu, bet aizklīdām arī savās bērnības atmiņās. Tās no vienas puses atgādina par mums pašiem, taču no otras atklāj pagātni kā neīstenotu ieceru kapsētu.

“Daudz dzīvē cietis strādājis, kā algu kapu mantojis”

Raidījumā skanēs arī regulārā sadaļa Radiomonadoloģija.