Kāpēc J.G.Herders (1744-1803) uzskatīja, ka mūsu smadzenes nevar spēlēt kā klavihordu? Lai saprastu šo uzskatu, mēs pievērsīsimies vienam no filzofijas domas eksperimentiem par smadzenēm burkā jeb, piemērojoties 18.gs., muciņā. Ja valoda ir atkarīga no vides, kurā tā ir radusies, tad kāda būtu citplanētiešu valoda?  Šie un citi jautājumi parādās Herdera  darbos, kas ir viens no ievērojamākajiem apgaismības laikmeta domātājiem. Raidījumā tiks aplūkoti Herdera uzskati, kas ir dziļi ietekmējuši diskusijas arī par nacionālismu, valodu un kultūras relatīvismu. Jāpiebilst, ka šie uzskati ir dziļi iesakņoti Herdera pētītajā dabas vēsturē – tautu raksturīpašības nosaka arī apkārtējie apstākļi, piemēram, klimats vai ģeogrāfiskais novietojums.

Nozīmīga ir Herdera saikne ar Latviju. Pēc studijām Kēnigsbergā viņš 1764.g. dodas uz Rīgu un uzsāk savu radošo darbību. Pavadījis piecus gadus šajā pilsētā viņš nolemj doties prom ar kuģi. Šis brauciens ir aprakstīts “Mana 1769. gada ceļojuma žurnāls”. Raidījumā būs dzirdama saruna ar literatūrzinātniekiem Dr.philol. Paulu Daiju un Dr.phil. Beatu Paškevicu, kurā no vēsturiskas perspektīvas tiks aplūkoti Herdera uzskati par valodu un tautas dzeju. Viņi ir arī strādājuši pie ekspozīcijas par Herderu, kas šobrīd  ir apskatāma LNB līdz 20. maijam.

Raidījuma ietvaros būs dzirdma Leibnica darbā balstītās sadaļas “Radio-Monadoloģija” 5. daļa.