Atzīmējot latviešu dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150. gadu jubileju septembrī un oktobrī norisināsies vairāki spilgti notikumi. Šajā raidījumā sarunāsimies ar vēsturiskās fantāzijas "Mehāniskais Veidenbaums" veidotājiem, filozofiem Aināru Balodi, Aināru Kamoliņu un Andri Hiršu, kas šajā vasarā ir veikuši pētījumu par Eduarda Veidenbauma dzīvi, atstāto literāro un zinātnisko materiālu un radījuši vēsturisku fantāziju, dekonstruējot 19./20. gadsimtu mijas latviešu inteliģences dzīvi Tērbatā, E.Veidenbauma zinātniskās intereses un viņa pēdējo ceļu uz mājām. Muzikālo noformējumu raidījumā veidos muzikālās kompozīcijas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem.

Vēsturiskā fantāzija Mehāniskais Veidenbaums ir trīs filozofu skatījumi par Eduarda Veidenbauma darbu "Apcerējumi iz mekānikas" (1894), kas papildināti ar dzīvās animācijas un skaņu etīdēm. Mehāniskā Veidenbauma tēls tiek veidots balstoties vēsturiskās liecībās par tā laika latviešu studentu dzīvi Tērbatā, Veidenbauma vēstulēs, dzejā, publicistikā, bet galvenokārt uz darbu Apcerējumi iz mekānikas. Šis apcerējums nebija revolucionārs darbs dabaszinātnēs, bet drīzāk bija iecerēts kā vienkāršāko mehānikas principu skaidrojums sava laika tehnoloģijās un primāri bija adresēts latviešu zemniecībai. Veidenbaums uzskatīja, ka pareiza un ekonomiska spēka lietošana ne tikai spētu uzlabot zemnieku dzīves labklājību, bet arī ļautu vērsties pret viņu apspiedējiem. Vienlaikus Mehāniskais Veidenbaums ir alegorija par pasauli kā mehānismu un tā tiek izspēlēta kā ceļojums starp dažādiem laikmetiem, kas aicina uz pārdomām par dzejnieka daiļradē rodamajām tēmām: cilvēka būtību, dzīvi un nāvi, apziņu un ķermeni.

Šajā notikumā mijiedarbojas intelektuālās vēstures pētniecība un mākslas procesi, sniedzot neierastu skatījumu uz E. Veidenbauma nozīmi Latvijas ideju vēsturē un mūsdienās. Veidenbauma tekstu interpretācijā radošā komanda piedāvā posthumānisma ievirzē balstītu vīziju, kas ir nebijis notikums Latvijas kultūras telpā.

Pasākums norisināsies sestdien, 16. septembrī, plkst. 20.00 uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas rampas (ieeja no Valguma ielas), ieteicams pasākumu apmeklēt no 16 gadu vecuma, pasākuma laikā uz skatuves smēķēs, ieeja pasākumā bez maksas.

Projekta radošo komandu veido – filozofi Andrejs Balodis, Ainārs Kamoliņš, Andris Hiršs (pētniecība un dramaturģija), dzīvās animācijas māksliniece – Māra Uzuliņa, interaktīvo mehānismu autors – Rihards Ābeltiņš, mūziķis – Dimitrijs Rastoropovs, režisore – Justīne Vaivode.

Eduardam Veidenbaumam 150 notikumu kalendārs:

  • 9. septembris, 18.00–3.00 // Veidenbauma elektriskās dzejas tramvajs / Radio NABA ritošā studija. Dzeja, dziesmas, spēles un sarunas no nakts tramvaja radio tiešraidē. Braucam Ausekļa iela–2. Meža kapi. Skanam Radio NABA FM 95,8 un naba.lv.
  • 9. septembris,  19.00 - 21.00  “Baltais Dzejas slams” , Latvijas Radio 1. studijā.
  • 16. septembris, 20.00 // Vēsturiskā fantāzija “Mehāniskais Veidenbaums”. 19./20. gadsimta mijas latviešu inteliģences dzīve Tērbatā, Veidenbauma zinātniskās intereses un viņa pēdējais ceļš uz mājām trīs filozofu skatījumos – balstoties Veidenbauma darba “Apcerējumi iz mekānikas” (1894) idejās. Norises vieta: Latvijas Nacionālās bibliotēkas rampa (ieeja no Valguma ielas). Ieeja bez maksas.
  • Visu septembri audiokabīne, studija “Skandē Veidenbaumu!”.  Ierunā savu Veidenbauma dzejoli! Norises vieta – Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijs. Aicina LU LFMI.
  • 3. oktobris  “Vaidi un gaidi!”. Klajā nāk elektroniskās deju mūzikas oriģinālkompozīciju albums ar Eduarda Veidenbauma dzeju. Izdevējs  NABA MUSIC / MELO RECORDS.
  • 26.–28. oktobris // Eduardam Veidenbaumam veltīta zinātniskā konference – “...kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts... Eduardam Veidenbaumam – 150”. Norises vieta – Rīga, “Kalāči”, Tartu.

"KŪL: Kultūras ūnijas laiks" ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs un ilustrējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Raidījumu vada: Anete Enikova, šoreiz kopā ar viesvadītāju, raidījuma "Vēstures ķīlis" vadītāju, vēsturnieku Kārli Silu.