Raidījumā “Subjektīvie mērījumi” Ieva Nagliņa uz sarunu aicināja Latvijā dzīvojošu vācu mākslinieku Haraldu Jegodzienski, kuram līdz 2018. gada 8. aprīlim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiek personālizstāde "Manu jautājumu ceļš".

Raidījums radio NABA ēterā skanēja sestdien 2018. gada 23. februārī no 18.00 līdz 19.00.

Haralds Jegodzienskis (1952) vairāk zināms kā gleznotājs, bet darbojas arī citās mākslas jomās. Pirmā saskare mākslu Haraldam bija mākslas pedagoģijas studijas, vēlāk arī vizuālā māksla. Sarunā mākslinieks atklāj, ka nāk no ģimenes, kurā neviens nenodarbojās ar mākslu. Bet viņš uzskata, ka radošums mīt katrā cilvēkā, ka tas ir kā trauks, kurš jāprot atvērt.

Ieva Nagliņa: “Vai varat atsaukt atmiņā iemeslus kāpēc nolēmāt studēt mākslu?”

Haralds Jegodzienskis: “Sākumā tie bija jautājumi. Mani interesēja kas ir atslēga, lai atvērtu radošumu sevī un izzinātu, kas manī mīt. Tad soli pa solim ieguvu prasmes tēlniecībā, dzejā, glezniecībā, arī keramikā. Tas viss bija svarīgi, lai saprastu kāda ir mana pozīcija, jo tikai tad es spēju sevi izpaust. Piemēram māls. Tas ir kā spogulis, jo katrs pieskāriens rada precīzu nospiedumu šajā materiālā. Caur keramiku arī var iepazīt mūsu kultūras vēsturi. Turklāt saskare ar šo materiālu ļauj mums apzināties sevi kā dabas sastāvdaļu.”

Atceroties situāciju no savas dzīves, Haralds stāsta par zīmējumu kādā gadu tūkstošiem senā alā, kur zīmējuma autors bija apvilcis savas rokas plaukstas siluetu. Viņaprāt, tas ir mēģinājums pateikt: tas esmu es un es esmu šeit. “Tas ir jautājums par sevis apzināšanos. Kas ir šis “es esmu”? Ir svarīgi vispirms pazīt sevi, jo tas ir priekšnoteikums lai sevi izpaustu mākslā,” atklāj Haralds Jegodzienskis un turpina: “Ir dažāda veida “pārtika”. Kādu pārtiku mēs izvēlamies uzņemt? Tas, protams, ir ēdiens, bet tas ir arī gaiss, kuru mēs ieelpojam. Arī kustības, pieskārieni. Tā visa ir informācijas apmaiņa.”

IN: “Jūsu darbos lielu lomu spēlē abstraktas formas. Kāpēc tāda izvēle?”

HJ: “Pirms pāris mēnešiem es braucu ar traktoru un garām gāja govis. Es nodomāju, šis ir īpašs realitātes mirklis un ja es vēlētos to uzgleznot, tas īsti nav iespējams. Nevar uzgleznot govs acu skatienu, emocijas, smaržu utt. Bet to var ietvert abstraktā formā.”

IN: “Abstrakto mākslu cilvēki bieži nesaprot. Vai esat saskāries ar šādu jautājumu un kā var paskaidrot abstraktas mākslas nozīmi?”

HJ: “Ja tu redzi mākslas darbu ar ziediem, tu vari teikt: jā es saprotu, tie ir ziedi. Ja tu redzi melnu kvadrātu, tev ir jādomā par to. Tas nozīmē, tev ir jārada attiecības ar kādu jaunu domu. Tas ir līdzīgi, piemēram, kā aizbraukt uz jaunu pilsētu, kur tu sāc gūt iespaidus un asociācijas - jaunu informāciju. Un tad tu vari jautāt: kāpēc un vai es vēlos to paņemt sev līdzi? Vai es vēlos pieņemt šos jaunos jautājumus? Tas mums palīdz saprast kas ir mūsu dzīves “sarkanās līnijas”.

Mans izteiksmes līdzeklis mākslā ir krāsa. Visa informācijas apmaiņa, citi iespaidi ko gūstam, kā piemēram skaņa, tā ir enerģija. Ar krāsu es visus šos iespaidus fiksēju savos darbos. Pēc skaņas ir klusums. Klusumā ir iespējams ieklausīties sevī un atrast atbildes uz saviem jautājumiem. Piemēram, mani fascinē mūziķi, kuri spēj koncertā piepildīt telpu arī klusuma brīžos. Kad var redzēt kā mūziķis ieklausās sevī, improvizē, tas ir kā ielūkoties mākslas tapšanas procesā. Un, starp citu, mūzika arī ir abstrakta.”

IN: “Jūsu personālizstādē "Manu jautājumu ceļš" Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā darbus pavada diezgan daudz teksti. Kāda ir šo tekstu nozīme? Vai tie paskaidro mākslas darbus? Jeb teksti ir kā patstāvīga mākslas forma?”

HJ: “Šie teksti ir kompilācija no manām dienasgrāmatām. Pieraksti man kalpoja par pirmo soli gleznu radīšanai. 2017. gadu es uzsāku ar jautājumu: ko es vēlos paveikt, kuru ceļu iet? Un soli pa solim es gāju cauri šiem jautājumiem, kas atspoguļoti izstādi pavadošajos tekstos. Tie palīdzēja radīt domas un sajūtas bez kurām es nevaru sākt gleznot. Ar šo tekstu palīdzību es vēlos paņemt skatītājus pie rokas un ievest savā domu un prāta pasaulē, kas manī norisinājās laikā, kad tapa šie darbi.”

IN: “Vai jautājumi ir uzdoti sev vai skatītājiem?”

HJ: “Abiem.”

IN: “Vai jums ir atbildes uz šiem jautājumiem?”

HJ: “Jā. Bet skatītājiem es iesaku vienkārši sajust kādu iespaidu uz viņiem atstāj šie jautājumi. Arī mākslas darbi. Vai tie rada pozitīvu atgriezenisko saiti un harmoniju vai nē.”

Raidījumā skanēja Haralda Jegodzienska izvēlēta mūzika, tajā skaitā skaņdarbi, kuru tapšanā mākslinieks ir piedalījies. Sadarbībā ar komponistiem pēc Haralda radītiem zīmējumiem, kā arī Ņujorkas ceļojuma laikā veiktiem audio ierakstiem, ir tapusi mūzika kā dažādu jomu profesionāļu kopdarbs.