Nupat iznākusi Jāņa Vingra dokumentālā filma "Volontieri", kurā parādīts divu brīvprātīgo kurjeru Rodiona un Ivana darbs Ukrainas austrumos, ceļojot viņiem līdzi pa frontes līniju. Raidījumā sarunājāmies ar filmas režisoru  - par karu, propagandu un dokumentālista darbu. 

Jānis Vingris raidījumā stāsta: "Iemesls, kāpēc es to filmu veidoju  - man šķiet, ka pārāk maz stāstu atnāk līdz mums Latvijā. Tas nekas, ka mēs esam blakus - mēs tāpat uzzinām tikai galvenos notikumus. Bet tos ikdienišķos cilvēka stāstus mēs neuzzinām. Es diezgan daudz seko līdzi notikumiem Ukrainā un es salīdzināju savus avotus Ukrainā ar mūsu mediju telpā pieejamo informāciju  -  līdz mums tiešām atnāk  tikai lielie un galvenie notikumi. Tas bija viens no iemesliem kāpēc es braucu filmēt.  Otrs iemesls bija tāda kā vēlme pretstāvēt Krievijas propagandas mašinērijai,  kas ir drausmīga mašinērija un es uzskatu, ka Ukraina pamatīgi zaudē šajā informatīvajā karā un bija tāda kā vēlme vismaz dot kaut kādu pienesumu."

Filmā nav propagandas – tas ir vienkārši mans vērojums. Filmēto notikumu gaitu es nevarēja ietekmēt pilnīgi nekādi. Daudz kas interesants filmā neiekļuva, ko es pats savām acīm redzēju, bet ja man teica nefilmēt, tad es arī nefilmēju.

Filmā es esmu režisors, operators, montāžists.  Projektu mēs iesākām divatā ar uzņēmēju Renāru Sproģi, kuram arī bija interese par Ukrainas tēmu. Mēs kopā iesākām un braucām, bet ar  filmēšanu nodarbojos es viens pats.

Liktenis mani saveda kopā ar volontieriem Rodionu un Ivanu.  Tā tas bija tāds skrējiens cauri notikumu virpulim  -  man tikai pašam vajadzēja saprast kurā brīdī es velku ārā kameru un  kurā nevelku. Tur katrs aizdomīgs cilvēks raisa aizdomas un neuzticēšanos un jebkurā brīdī varēja apgriezt busiņu riņķī un mūs visus aizsūtīt mājās.

Konflikta sākumā volontieri sāka iepirkt ieročus priekš armijas, snaiperu šautenes, piemēram, viņi mājas izgatavoja patronas. Tika sāgādāti spiegošanas droni, dārgās tehnoloģijas - tās pašas nakts redzamības iekārtas, attāluma mērītāji un tēmekļi. Volontieri palīdz arī karā cietušajiem reģionu iedzīvotājiem, rūpējas arī par, piemēram, pamestajiem dzīvniekiem, palīdz cietušajiem karavīriem.

Propogandas kanāli Latvijā strādā, bet tā nav nakāda brīvība – tā ir melu brīvība. Mans uzskats ir, ka ja tie ir meli, tad tie ir jāklapē ciet. Tik vienkārši.

Lūk, man ap roku ir Ukrainas aprocīte. Bija atbraukuši ciemiņi no Ukrainas tikties ar vietējiem ukraiņu diasporas pārstāvjiem Rīgā un bija izbrīnīti, ka viņi par šo karogu un aprocīti varot Rīgā “norauties”. Mēs te Latvijā dzīvojam savā komforta zonā un pat nenojaušam, ka ja kaut kas notiks  un būs X stunda, būs pietiekami daudz saindētu prātu, kas, pateicoties šiem propogandas mediju kanāliem, būs pret mums ļoti naidīgi."