38.raidījums „Zibens pa dibenu” ir par grupas „Elkupe” albumu „Uzaust” – spilgtā atmiņā palicis brīdis, kad, saņemot Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu labākā alternatīvās mūzikas albuma kategorijā, grupas pamatlicējs Andris Habermanis pateicības runas vietā iededza uz skatuves svecīti, brīdi pastāvēja, balvu izziņotājiem neizpratnē mulstot, un atstāja skatuvi, nepasakot mikrofonā ne vārda. „Paldies es pateicu visiem personīgi, un man tas nebija jādara publiski. Iespējams, „Elkupe” ir mans mūža projekts, bet to es nevaru zināt, jo vēl neesmu visu savu mūžu nodzīvojis. Tas nebija nekas izdomāts, un ieraksta laikā pie Lomika (Ģirta Laumaņa) notika daudzas neizskaidrojamas lietas. Iedvesma nāk no dabas un cilvēkiem – dzejniekiem un mūziķiem. Upe tāpēc, ka tā plūst. Upes arhetips ir tas, kas mani saista un interesē. Un uzaust var gan saule vai kāds cits process dabā, gan arī var uzaust audumu,” stāsta Andris. Un kas ir elki, mēs jau tāpat zinām.

Kad Andris bijis mazs puika, viņš dzīvojis kaimiņos dzejniekam Edvīnam Raupam – abi vērojuši pa logu tos pašus bērzus, bet katrs no savas puses. Un tas zaru veidotais zīmējums, kas īpaši labi saskatāms ziemā, atgādina daudzu mazu upīšu gultnes, kas plūst un saplūst ar citām vai beidz meklēt pašas savu ceļu, ietekot ezeros vai jūrās. Daudz gadu vēlāk Raups piedalījies arī „Elkupes” ierakstā, ierunājot pats savus dzejoļus.

Pēc skanējuma albumā skanošo varētu dēvēt par smagnēju psihedelisko pasaules mūziku. Jautāts par to, kā veidojusies Andra muzikālā gaume, viņš uzsāk visai garu uzskaitījumu - bērnībā tās bija šūpuļdziesmas un Džimijs Hendrikss, pašam nemaz nezinot, ka tā sauca šo ģitāristu, vēlāk „Mikrofona” aptauja un pārējais, ko klausījās visi, bet pirmā apzinātā izvēle bija „Linga”, pēc tam „Nirvana”, kādu laiku neklausījies neko, tad nācis „The Prodigy” un hiphops, līdz ticis līdz alternatīvajam rokam caur „The White Stripes”. „Elkupes” albuma ierakstā bungas spēlē Jānis Burmeistars no „Tesas”, viņa grupas biedrs un brālis Dāvis daudz iedvesmojis Andri viņa ģitārspēlē, čellu spēlē Aivis Gailītis, kurš tagad ir grupas „Zāle” dalībnieks.

Studijā – Andris Habermanis, kurš gribētu, lai „Elkupes” plūduma noslēdzošās skaņas būtu viņa paša sirdspuksti un labāk lai tie pēdējie izskan kara laukā nevis slimnīcā, ja būtu iespēja izvēlēties starp šiem abiem.