Un tā mēs dzīvojam reģipša istabās / Ar televizoriem logu vietā / Un skaitām kapeikas pēc Eiropas remonta / Un tā mēs dzīvojam tukšā istabā… - šāda grupas „Konstrukcija” dziesmā „Nākotnes Arhitektūra” aprakstītā aina pazīstama daudziem, kam Latvijas iedomātā labklājība likusi sekot mistiskajam jēdzienam „eiroremonts”, kura paveikšana savā mājoklī un dzīšanās pēc lielāka ekrāna likusies svarīgāka par elementārajām ikdienišķajām vajadzībām. Bet cilvēki no Latvijas bēg prom tik un tā – ja grupai „Kraftwerk” savulaik bija dziesma „Trans Europe Express”, tad „Konstrukcijai” ir „Trans-Emigrant-Ekspresis”, kur piesauktas vairākas vietas Eiropā, kurp devušies neskaitāmi latvieši – arī „Konstrukcijas” dalībnieka Stropu Jurkas draugi. To visu pavada astoņdesmitajiem gadiem raksturīgi minimālistiski new wave analogo sintezatoru tembri un ritma mašīnas, ar ko, pārtraucot veidot mūziku ar datoru savā grupā „Strops”, pēdējos gados aizrāvies Juris, savus skaņdarbus ilustrējot ar īsām un reālistiskām tekstu rindām, daļa no kurām, sākot „Konstrukcijas” projektu 2011.gadā kopā ar Gati Druvaskalnu, ņemtas no Aleksandra Čaka dzejas, bet vēlāk tās pārstrādātas. Raidījumā skan arī pāris dziesmu sākotnējās un platē neiekļautās versijas.

Pirmos ierakstus Stropu Jurka sācis veidot 1997.gadā, eksperimentējot ar radio trokšņiem, līdz ticis pie sava pirmā japāņu sintezatora, kurā varējis pats veidot, ierakstīt un saglabāt astoņus skaņas celiņus, ar ko ierakstījis pirmo „Stropa” albumu „Kolektīvisma Teorija”. Darbojies arī ar grupu „V.S.K.B.” - nosaukuma atšifrējums ir Valsts Speciālais Konstruktoru Birojs, kura mikrorajona betona mūros Jurka pavadījis savu bērnību. Ar „Stropu”, „V.S.K.B.” un „Konstrukciju” uzstājies industriālās mūzikas pasākumos Latvijā un arī ārzemēs – „Konstrukcijas” plate izdota Francijā.

Studijā – Stropu Jurka.