Trio “Spāre” kopā sanākuši mūziķi, kuri katrs ir augsta līmeņa profesionālis savā jomā – bundzinieks Artis Orubs, ģitāristi Matīss Čudars un Jānis Ruņģis, kurš šoreiz spēlē basģitāru. Visi trīs, īpaši Artis, ir gana noslogoti dažādos muzikālos projektos, spēlējot džezu, blūzu, folku, popmūziku, roku utt. – kas nu kurā projektā vajadzīgs. “Spāre”, kā pēc viena no viņu pirmajiem koncertiem teica Jānis, ir viņu izlādēšanās no visiem šiem ikdienas darbiem. Veiksmīgu sakritību dēļ bija iespēja dzirdēt pirmos trīs grupas koncertus, un jau tie pārliecināja, ka latviešu mūzikā ir radies kas netverams un vēsturē paliekošs. Arī spāre kā kukainis ir diezgan mistisks radījums – tas esot viens no senākajiem lidoņiem, kurš prot gaisā, vicinot savus četrus spārnus, ilgu laiku nostāvēt uz vietas, un tad aiztraukties milzu ātrumā kaut kur prom. Iespējams, ka arī grupa “Spāre” nebija domāta kā pastāvīgs kolektīvs, bet vienkārša parasti aizņemto mūziķu kopā sanākšana, lai labi pavadītu laiku, uzspēlējot to, ko gribas - psihedelisku roku.

Arta mēģinājumu telpā Grīziņkalnā visi trīs džemojuši divas dienas un visu to ierakstījuši, pēc tam izkristalizējušies atsevišķi skaņdarbi, kuri sākumā visi bijuši instrumentāli, bet daļai no tiem piemeklēti Mirdzas Bendrupes, Raiņa un Ojāra Vācieša dzejoļi, un tie pārtapuši par dziesmām, kaut nezinātājs tā uzreiz diez vai pateiktu, ka dzejolis nav bijis pašā sākumā, jo viss tur ir tik organiski salicies pa vietām, ka šīs dziesmas iet pāri laika robežām un varētu būt radušās arī pirms divdesmit, trīsdesmit vai piecdesmit gadiem. Vienai (“Vienā jūrā”) vārdus sacerējis Matīss Čudars. Albumā dzirdamās balsis pieder viņam un Jānim.

Latviešu sešdesmito gadu beigu rokgrupas “Katedrāle” ieraksti nav saglabājušies, tāpēc varu tikai iztēloties, kā tā skanējusi, talkā ņemot arī tās pāris dziesmas, kas grupas dalībnieka Gunāra Šimkus vadībā restaurētas mūsdienās. Bet tajos brīžos, kad “Spāres” dziesmās Jānis un Matīss dzied kopā, intuitīvi sķiet, ka līdzīgi ir skanējusi “Katedrāle”. Kad raidījuma ēterā to pasaku, mazliet vēlāk, skanot dziesmai, Artis Orubs man jautā: “Vai tu esi dzirdējis, kā Einārs Raibais spēlē bungu solo? Borisam Rezņikam ir ieraksts….” Viņš ir uzminējis manu domu gājienu – šo manu “Spāres” skanējuma iedomāto līdzību ar “Katedrāli” saistīju pirmkārt tieši ar to, ka Artis Orubs, iespējams, mūsdienās ir tikpat augsta līmeņa bundzinieks kā Einārs Raibais, kurš spēlēja “Katedrālē” un arī “Eolikā”, sešdesmito gadu beigās.

Studijā ciemojas visi trīs “Spāres” dalībnieki – Matīss Čudars, Jānis Ruņģis un Artis Orubs.