Saruna ar festivāla “2ANNAS” fokusa programmas kuratorēm.

Producente Santa par raidījumu ciklu “Kas tad bija?”.

Baiba saskaitīja, ka no Rīgas Dzemdību nama martā mājās devās 155 meitenes un 161 zēns, kā arī 21. martā piedzima gan trīnīši, gan dvīņi!

Mūzika:

Blümchen - Herz in not
Dānijas bērnu dziesma - Papagailis no Amerikas
Balsis no patiltes - In the beginning was the Chord
Rico - Carolina
Higinsoni - Uzmet garu!
Charlie Chaplin - You've Got To Be True
Cita attieksme - The time has come
Zvīņas un Lote Voiska - Rentgens
Haralds Sīmanis - Māls
Kasetes - La Phase Grise (ft. 2222)
The Chemical Brothers - No Reason
Muunskin - Fool Moon Night

Raidījumu ciklā “Kas tad bija?” Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki Gints Apals un Edvīns Evarts sarunājas par okupācijas jēdziena nozīmi Latvijas 20. gadsimta vēsturē un politikā.

Latvijas plašsaziņas līdzekļos un pat politiskajos vēstījumos parasti dominē okupācijas jēdziena sadzīviska izpratne. Doma, ka okupācija ir tad, ja mūsu mājās ienāk svešinieki, atņem mantu, liek strādāt savā labā, arestē, izsūta, iesloga, pat nogalina. Tas ir pretstats pieņēmumam, ka viss būs labi, ja pie varas atradīsies vietējie cilvēki. Zināmā mērā šo priekšstatu atkārto un pastiprina ziņas par karu Ukrainā, kur viss ļaunums ceļas no Krievijas agresijas un krievu karavīru rīcības.

Taču juridiskā nozīmē okupācijas jēdziens primāri attiecas uz starpvalstu bruņoto konfliktu jomu. Okupācija sākas, kad kāda teritorija tiek pakļauta naidīgai varai, un beidzas, kad tāda kontrole vairs nepastāv. Svarīgi, ka okupantam nav suverēnu tiesību, kontrole pastāv tikai uz zināmu (un parasti samērā īsu) laiku. Ja okupāciju rada agresija pret suverēnu valsti, tad arī okupācijas režīms ir prettiesisks.

Šādas situācijas Latvijas 20. gadsimta vēsturē zināmas jau kopš Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara perioda. Latvijas valsts tika nodibināta Vācijas okupācijas apstākļos, bet 1918.–1921. gadā Latvijas teritorijā pastāvēja arī citas situācijas, ko varētu saukt par okupāciju. Taču tās bija samērā īslaicīgas, noslēdzās ar varas nodošanu Latvijas valdībai un attiecību noregulēšanu sarunu ceļā. Britu, franču, poļu, igauņu un lietuviešu spēku darbību Latvijas teritorijā vēsturnieki parasti vērtē pozitīvi, jo gala rezultātā tā sekmēja Latvijas neatkarības nostiprināšanos.

Padomju un nacistu okupācijas ir kas cits, to nosaka divi iemesli.
Pirmkārt, abi totalitārie režīmi izvērsa asiņainu teroru pret Latvijas tautu un fundamentāli mainīja sabiedrisko iekārtu.
Otrkārt, šīs okupācijas kopumā ilga 51 gadu, un to radītās negatīvās pārmaiņas bija neatgriezeniskas. Latvija tika anektēta, līdz ar to šeit tika ieviestas padomju vai nacistu juridiskās normas un sociālekonomiskie modeļi.

Būtībā vienmēr, kad runājam par padomju okupāciju, vajadzētu uzsvērt vārdkopu “okupācija un aneksija”. Tieši aneksija kā ilgstošs stāvoklis radīja apstākļus Latvijas sovetizācijai – nekontrolētai migrācijai, bezjēdzīgai industrializācijai, rusifikācijai un vispusīgai individuālās brīvības apspiešanai.

Neatkarības atjaunošana Latvijai deva iespēju atkal attīstīties patstāvīgi, taču nevarēja atgriezt sabiedrību tajā stāvoklī, kas pastāvēja pirms okupācijas 1940. gadā. Pilnīgākai vēstures izpratnei būtu vajadzīga lielāka skaidrība par jēdzienu saturu un korekts to lietojums.

Saistībā ar okupācijas vārdu jau sen iesakņojušies daži pārpratumi. Piemēram, nereti dzirdamā frāze “okupācijas neatzīšanas politika”. Neatzīt okupāciju nozīmē izlikties, ka tās nebija, taču šīs vārdkopas nozīme ir gluži pretēja. Patiesībā domāta padomju aneksijas neatzīšana – fakts, ka ASV un vēl 29 pasaules valstis 51 gadu atteicās atzīt Latvijas pievienošanu Padomju Savienībai par leģitīmu darbību un faktu ar juridiskām sekām.

Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija, par tā saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.

Raidījums par Kārļa Kazāka 2013. gada albumu "Gultnes", kura ierakstā nozīmīga loma bija nesen mūs pametušajam bundziniekam Jurim Kroičam, kuru Kazāks iesaistījis vairāku savu albumu ierakstos un arī koncertos, dodot iespēju savas prasmes likt lietā, kad Kroiča senās grupas K.Remonts un Jauns Mēness jau vairs nekoncertēja. 

Vienīgā iespēja iegūt šo albumu taustāmā CD formātā bija tā prezentācijas koncerta apmeklējums Latvijas Nacionālajā teātris, kur katru apmeklētāju disks gaidīja uz krēsla, tātad tas jau kļuvis par retumu. Koncertu arī filmēja "Piens. Galvaspilsētas brīnums" video uzņemšanas grupa un tā ieraksts pilnā garumā skatāms youtube. 

"Tā var būt gan rāma plūšana pa sen zināmu un lēni mainīgu gultni, tā var būt citas gultnes atklāšana, pat jaunas veidošana paša spēkiem. Tādas ir manas sarunas, kas attapušās kā dziesmas. Un ir cilvēki, kas spēj manas sarunas izkrāsot, papildināt. Īpaši cilvēki - Juris Kroičs, Gints Sola, Māris Bīmanis.," par savu albumu, tam iznākot, teica Kazāks.

Raidījuma “Vārduleja” divpadsmitais raidījums veltīts valodai repā.

Pirmajā daļā stāstām par to, kas raksturīgs repa valodai, – cik daudz mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu tur var saklausīt un kas jāatceras, lai teksts kopā ar mūziku veidotu vienotu skanējumu.

Raidījuma otrajā daļā pie mums viesojas reperis, literatūrzinātnieks un arī literatūras mīļotājs Arturs Skutelis. Runājam par tekstu radīšanu, latviešu valodas dzīvīgumu repā un par to, kā vienā dziesmā var satikties gan metaforas, gan vulgārismi.

Trešajā daļā stāstām par kādu ļoti aktuālu latviešu valodas kļūdu – nepareizu pamazināmo formu veidošanu: šoreiz par vārdu “kartiņa”.

Programmā:

01. Confissões - Paulinho Martins
02. Querido diário - Chico Buarque
03. Como dois animais - Alceu Valença
04. Insana - Simone Lial
05. Olga Maria - Bia Krieger
06. E se eu fosse te esperar - Isabella Taviani
07. Asas de Kairós - Luz Marina
08. Fora de perigo - Pedro Mariano
09. Bate pilão - Dani Gurgel e Rafa Barreto
10. Minha palhoça - Mônica Salmaso
11. Enquanto a gente batuca - Ivan Lins
12. Eu errei - Tiago Iorc
13. Eu também quero beijar - Zeca Baleiro
14. Sou seu sabiá - Caetano Veloso
15. A praça do meio do mundo - Luiza Brina e O Liquidificador
16. Linhas de Nazca - Ellen Olléria