Vai Covid-19 lietotne ir droša? Vai ir sagaidāms globāla mēroga kiberkarš? Klausies tehnoloģiju podkāstā #DigitālāsBrokastis sarunu par kibedrošību Latvijā un pasaulē 2021. gadā ar Valsts prezidenta padomnieci Ievu Ilvesu un IT drošības ekspertu Kirilu Solovjovu.

Garšas kārpiņas tehnoloģiju topā palutina īsa saruna par gaidāmo TechChill konferenci maijā ar tās operatīvo vadītāju Laumu Sīli. Cert.lv brīdina par mājsaimniecību viedo ierīču drošību. Un 3. vietā - aizvadītajā gadā pēc Gemius datiem audzis interneta lietotāju skaits no mobilajiem telefoniem visās vecuma grupās. Ar pilno tehnoloģiju ziņu top 10 iepazīsties podkāstā!

Raidījums tapis Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Radio 6 Radio Naba.

Dieva pamestas pasaules izjūta jeb fin de siècle, kas bija raksturīga 19. un 20. gadsimta mijai, veicināja simbolisma un citu mākslas virzienu rašanos. Šai posmā Baltijas valstu mākslā kā sava veida basso continuo bija klātesošs depresīvu noskaņu tēlojums, ietverot slimības glorifikāciju un Artura Rembo garam radniecīgu uzbrūkošu neprātu, kas tika uzskatīts par jūtīguma augstāko pakāpi. Šīs tēmas ik pa brīdim uzplaukst perioda nozīmīgākajos darbos.

Šāds nemiers ir sajūtams portretos, piemēram, Nikolaja Trīka gleznotajā drauga Konrāda Megi portretā. Darba fonā pie sienas redzamā glezna šajā slimīgajā vidē ievieš blāvi zilu toni, liekot nojaust, ka ciešanas tomēr sadzīvo pastāvīgās dinamiskās attiecībās ar cerību. Konrāds Megi radījis arī savādu gleznu “Sievietes portrets”, attēlojot divas ļoti atšķirīgas sieviešu figūras, kuras alegoriski atspoguļo laikmetu, kas balansē starp skumjām un eiforiju.

1911. gadā Adoms Varns uzgleznoja līdzīgu darbu “Dubultportrets. Pesimists un optimists”, atainojot abus minētos plecu pie pleca. Arī daži Jaņa Rozentāla un Pētera Krastiņa portreti atklāj dekoratīvu elementu, kas kontrastē ar modeļu noslēpumaino izteiksmi un žestiem. Vēl vairāk, Rozentāls un Boļeslavs Buiko dažreiz attēlo sakumpušas vai dīvaini sēdošas figūras, kuru slimīgumu akcentē atklātais kailums.

Sociālie un politiskie nemieri 20. gadsimta sākumā, kas visskaidrāk izpaudās 1905. gada revolūcijā, aktualizēja vairākus jautājumus. Ferdinands Ruščics gleznā “Pagātne” rāda skarbu, sastingušu ēku, kas, šķiet, atstāj tālas pagātnes lietas klusuma un nekustīguma valstībā. Mikalojum Konstantinam Čurļonim pagātne pārvēršas par milzīgu klinti, kas atgādina primitīvu, biedējošu vai komisku masku. Antana Žmuidzinaviča “Bēdas” vai Pēta Arena “Pie slimnieka gultas” spēcīgi atklāj straujo vēsturisko pārmaiņu laikmeta radītās ciešanas; šai periodā radās arī psihoanalīze un interese par dvēseles mokām. Oskara Kallisa nelielie krāsainie darbi pauž patiesas, neprātam tuvas eksaltācijas izjūtu, reizēm izvēršoties nomācošos scenārijos, kas nešaubīgi izteic bailes no tolaik Eiropā trakojošā kara.

Audio stāstus gatavo Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

No 21. janvāra līdz martam jau 79. reizi Latvijas Universitātē norisināsies ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference. LU konference ir kļuvusi par neatņemamu zinātniskās dzīves sastāvdaļu, kas nes līdzi gandrīz gadsimtu ilgas tradīcijas.

Sveiciens visiem klausītājiem jaunajā, 2021. gadā! Patiesību sakot, Mūzikas Sirds vadītāji plānoja ēterā atgriezties nedēļu vēlāk, tomēr janvāris, kas tikai tuvojas noslēgumam, nācis ar tik daudz mūzikas jaunumiem un ziņām, ka ilgāk vairs nevaram par to runāt tikai savu mājsaimniecību ietvaros!
 
Kā katra gada sākumā, mums lēnām tuvojas "balvu sezona". Arī Latvijas mūzikas atbalstītāji un kritiķi sākuši pāršķirstīt pērnā gada mūzikas katalogu un paust savus (pamatotos un ne tik ļoti pamatotos) viedokļus, jo otrdien,19.janvārī, tapa zināmi "Zelta Mikrofons 2021" balvas nominanti. Šī notikuma ietvaros MS raidījumā dzirdēsit intervijas ar trīs "Gada elektroniskās mūzikas albums" balvas pretendentiem! Attālināti intervēsim: producentu/bītmeikeru KODEK no Jūrmalas, Rūdolfu no Kasetes (kuru intervējām 2020.gadā) un Oriole, kurš Mūzikas Sirds pēdējoreiz viesojās tālajā 2017.gadā.

Tikmēr Lielbritānijas mūziķi cenšas norīt, ko tieši viņiem nozīmē "brexit" iestāšanās (jā, tikai tagad pa īstam), bet ASV mūzikas industrijas un visu iedzīvotāju uzmanība tika vērsta uz valsts politiskajiem notikumiem. Reizi četros gados janvāris Amerikas Savienotajās Valstīs ir politiskās varas maiņas mēnesis. Šogad, ņemot vērā pārāk labi zināmos un skaļos pēdējo četru gadu notikumus, tas izvērties īpaši vētrains, sevī neizbēgami ieraujot arī mūzikas industriju. Sazvērestību teoriju protesti, ex-prezidenta pēdējie apžēlotie un jaunā prezidenta inaugurācijas pasākums (uz kuru, šķiet, netika uzaicināts vien Kid Rock) - kāds tam visam sakars ar mūzikas industriju, par to visu, varbūt ko citu un jaunākajiem albumiem parunāsim gada pirmajā Mūzikas Sirds raidījumā.

Granulētu un citādi mainītu pasaules skaņu kopums no tādiem māksliniekiem kā Oval, Roel Funcken, Ital Tek, Eedel.

Šajā raidījumā apskatam 2021. gada pirmo ražu ar pašmāju alternatīvās mūzikas ierakstiem, kā arī atgādinam par decembra relīzēm, kurām būtu vērts pievērst uzmanību.

Programmā:

Nostra - Law of the Tongue
Nervine - Prey
Krāsa - Es nevienam neskriešu pakaļ
Lands - Brightsight
Oghre - Raiņa Sapņi
Līgas pH3 - Vilks un Kaza
Shkura - Deathfucked
Last Victorian Death Squad - Burger and Coke (part II)

Raidījumu vada Gatis Gavars un Vents Feldmanis.