Pirmdiena, 2024. gada 22. jūlijs

Vārda diena: Marija, Marika, Marina

Latvijas Sabiedriskie Mediji

Preses relīzes

Eiropas Raidorganizāciju apvienība pauž bažas par aizliegumu Latvijas sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā

12.10.2023.

Eiropas Raidorganizāciju apvienība pauž bažas par aizliegumu Latvijas sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā

Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) un vairākas starptautiskās mediju organizācijas paudušas bažas par Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā ietverto aizliegumu no 2026. gada liegt veidot sabiedrisko mediju saturu krievu valodā. To apliecina Eiropas Raidorganizāciju apvienības ģenerāldirektora Noela Karena (Noel Curran) nosūtītā vēstule Latvijas Republikas ministru prezidentei Evikai Siliņai (vēstules kopija nosūtīta arī Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP), Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai), kā arī izplatītais paziņojums, kuru parakstījušas tādas organizācijas kā Eiropas Žurnālistu federācija, Starptautiskā Žurnālistu federācija, „Reportieri bez robežām”.

Eiropas Raidorganizāciju apvienības ģenerāldirektors vēstulē paudis, ka aizliegums raidīt saturu krievu valodā liegs krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem pieeju ticamai un pārbaudītai informācijai, pakļaujot viņus dezinformācijai un propagandai, tādējādi apdraudot informācijas drošību valstī. N. Karens uzsver, ka sniegt svarīgu un faktos balstītu informāciju, uzrunājot ikvienu sabiedrības daļu, tostarp krievvalodīgos, ir īpaši svarīga humānās krīzes vai ārkārtas stāvokļa apstākļos, kā tas ir arī pašreizējā Krievijas kara Ukrainā kontekstā. 

Šāds viedoklis pausts arī izpaltītājā paziņojumā, ko parakstījušas Eiropas Žurnālistu federācija, Starptautiskā Žurnālistu federācija, Fonds „Taisnīgums žurnālistiem”, Dienvidaustrumeiropas plašsaziņas līdzekļu organizācija”, „Reportieri bez robežām”, Žurnālistu aizsardzības komiteja un Eiropas Raidorganizāciju apvienība.

Eiropas Raidorganizāciju apvienība uzskata, ka krievvalodīgās sabiedrības atsvešināšanās no sabiedrisko mediju programmām un pakalpojumiem apdraudēs viņu integrāciju sabiedrībā un vājinās sociālo saliedētību, kamēr satura pieejamība mazākumtautību valodās, visticamāk, pozitīvi ietekmēs stabilitāti un valsts drošību. Nespēja sazināties ar minoritātēm viņu dzimtajā valodās palielina atsvešinātības, marginalizācijas un atstumtības izjūtu. 

“Šobrīd Latvijas sabiedriskie mediji veido saturu mazākumtautību valodās divās platformās, audio formātā Latvijas Radio 4 – Doma laukums un multimediālo sabiedrisko mediju portālā RUS.LSM. Dati liecina par pieprasījuma pieaugumu pēc kvalitatīvas informācijas krievu valodā abās šajās platformās. RUS.LSM sekotāju skaits vietnē Facebook 2022. gadā palielinājies par 45% (salīdzinot ar 2021. gadu); vietnē YouTube tas palielinājās par 75%. Kāpums vietnē YouTubeturpinājās 2023. gadā ar vairāk nekā 9 miljoniem skatījumu gada pirmajos 6 mēnešos, kas par 7,7 miljoniem pārsniedz 2022. gada 12 mēnešu rādītājus. Latvijas Radio 4 sasniedz aptuveni 150 000 klausītāju lielu auditoriju nedēļā (dati no Kantar TNS), un tam ir vienlīdz populārs digitālais piedāvājums ar vidēji 100 000 raidierakstu klausītāju katru mēnesi pērn jeb 1,255 miljoniem gadā.

Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tas būs pretrunā cilvēka pamattiesībām, kas, cita starpā, paredz informācijas pieejamību minoritāšu valodās. Latvija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalsts, un tai ir juridiski pienākums rīkoties starptautisko, ES un Eiropas Cilvēktiesību likuma ietvaros. Valdībām ir jākalpo visu iedzīvotāju, tostarp minoritāšu, interesēm un vajadzībām,” teikts valdības vadītājai adresētajā vēstulē.

Vēstulē pausts, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir juridisks pienākums nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu, uzrunājot visas sabiedrības grupas, tai skaitā krievvalodīgos. Nodrošinot piekļuvi sabiedriskajiem medijiem dzimtajā valodā, tiek novērsta minoritāšu izolācija sabiedriskajā dzīvē, stiprināta tieša saziņas un informācijas saikne starp valsti un tās iedzīvotājiem un ir īpaši efektīvs līdzeklis iekļaušanas nodrošināšanai, vienlaikus veicinot toleranci, kultūras daudzveidību, savstarpējo cieņu, sapratni un sadarbību.

N. Karens uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu mazākumtautību valodās piedāvājuma ierobežošana, paredzot, ka vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos, nenodrošinās tādus pašus ieguvumus, jo komercmediji nevar piedāvāt līdzvērtīgu valodu minoritāšu integrācijas līmeni. 

N. Karens norāda, ka Eiropas Raidorganizāciju apvienība stingri iestājas par to, lai Latvijas varas iestādes pārskata šo priekšlikumu un uzsāk atklātas diskusijas saskaņā ar labākajām demokrātiskajām tradīcijām.

 

Kontekstam:

Šī gada 28. septembrī Saeima apstiprināja valdības atbalstīto politikas plānošanas dokumentu „Nacionālās drošības koncepcija”. Tajā teikts, ka no 2026. gada 1. janvāra visam „sabiedrisko mediju radītajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un Eiropas kultūrtelpai piederošās valodās”. Šis solis būtībā aizliedz Latvijas sabiedriskajiem medijiem – Latvijas Radio, Latvijas Televīzijai un sabiedrisko mediju portālam LSM.lv turpināt veidot saturu krievu valodā.
 
Par Eiropas Raidorganizāciju apvienību
 

Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) ir pasaulē vadošā sabiedrisko mediju apvienība. Tajā ir 112 dalīborganizācijas 56 valstīs, kā arī vēl 30 partneri Āzijā, Āfrikā, Austrālijā un Amerikā. EBU dalībnieki pārvalda gandrīz 2000 televīzijas, radio un tiešsaistes kanālus un pakalpojumus, kā arī piedāvā daudz satura citās platformās.

Kopā tie sasniedz vairāk nekā vienu miljardu cilvēku lielu auditoriju visā pasaulē, pārraidot pārraides 153 valodās. EBU apkalpo Eirovīzijas un Eiroradio pakalpojumus.

 

Papildu informācijai:

Liene Pālēna

Latvijas Radio 

Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 26104145

E-pasts: liene.palena@latvijasradio.lv