Kultūras tradīcijas, kas sakņojas pagātnē, nereti ienāk arī laikmetīgajā kultūrā - mūzikā, modē un citās radošajās praksēs. Tās parādās kā vērtības, kas laika gaitā mainās, rosinot domāt par izmaiņām sabiedrībā. Tās ir arī prasmes, kas lokāli veidojušās un piedāvā kā unikālus estētiskos risinājumus, tā rituālus, kurus turpinām piekopt un integrēt šodienas dzīvē. Balansējot starp latviskas identitātes definēšanu un multikulturālisma iespējām, tradicionālā kultūra izaicina ierastās zināšanu hierarhijas, piešķir lielāku nozīmi mutvārdu tradīcijām un zināšanu nodošanai no paaudzes paaudzē.

Kāda nozīme ir tradicionālām praksēm mūsdienu pasaulē, kur rodas iedvesma tās saglabāt un pielāgot, un ar kādu pretestību nākas saskarties, par to šodien sarunāsimies ar mūziķi, etnomuzikoloģi, folkloras studijas “Garataka” vadītāju Asnati Rancāni un modes mākslinieci Elīnu Siliņu.