Kāpēc debitantam Ivaram Šteinbergam (1991) patīk, ja dzejolis beidzas ar ko konkrētu? Kāpēc viņa metaforas tik miklas, kāpēc dzejoļos tik daudz šņakstinošu, šņācošu, zumošu skaņu? Atbilde ir šajā raidījumā! Dzirdams gan iepriekš nedzirdēts Šteinberga teksts pēc Ulža Bērziņa dzejas motīviem, kā arī debitanta paša, kādreiz mūziķa, izvēlēts skaņu celiņš.

Raidījumu vada Lauris Veips un Signe Viška.