Ausma Perons ir Katrīna Gaile, tikai, atšķirībā no Gailes, Ausma Perons nav gleznotāja. “[Ausma] ir kā tāds projekts. Viņa tapa tāpēc, ka man vajadzēja sevi dzīvē kaut kā stimulēt un iepriecināt, un spēlēties. Katrīnai Gailei vajadzēja izdomāt, kāpēc ir forši dzīvot”.

Šoruden (un šis ir 2025. gads) izdevniecībā “Strāva” tika izdots viņas pirmais dzejas krājums “Tā beidzot tu”. Krājuma redaktors ir Henriks Eliass Zēgners, korektors (netaisnīgi bieži tiek piemirsts par darbu redaktoriem un korektoriem) Rūdis Bebrišs. Darba māksliniecisko noformējumu izstrādāja un veidoja Anna Priede. Krājumā atrodams arī neliels sveiciens no Katrīnas Gailes.

Pārraidē iztaujājām Austru par to, kā tapis šis krājums (atgādināšu, ka krājumā apkopoti dzejoļi, kas aptver laikaperiodu 2015. - 2025. ), kas iedvesmojis tā tapšanu un kas – pašu dzejoļu saturu. Aptuveni raidījuma vidū Ausma nolasa divus dzejoļus no krājuma, noslēgumā - vienu.

Par krājuma tapšanu viņa atminas, ka “man ļoti vajadzēja, ka kādam vēl bez manis [to] aktīvāk vajag, un tas bija Henriks – paldies mīļš viņam. Viņš tā, savā stiliņā, – man patīk, viņš arī ir tāds vizuāls – sēdēja zem ābelītēm, nezinu, vai pīpēja. Katrā gadījumā bija tādā pozā kāju pārmetis un teica: “A kāpēc tev nav grāmatas?” Es atbildēju: “Nu, nav…”. “Davai! Tev vajag grāmatu, es varētu būt tavs redaktors!” Un viss.

Mūzika:

Boards of Canada : Heard from Telegraph Lines
Bjork: Hyper-ballad
Tante Gaida: Kad gribēs tad sapratīs