Andrejs Ēķis kā režisors veidojis spēlfilmas “Klases salidojums 2” 2020), “Klases salidojums" (2019), “Blēži” (2018), "Svingeri" (2016). Kā producents un scenārists vairākkārt strādājis pie filmām (“Rīgas sargi” (2007), “Baiga vasara (2000)), kurās darbība risinās Latvijas vēsturē izšķirošos brīžos. Nesen pie skatītājiem nonācis režisora jaunākais darbs - daudzsēriju vēsturiskā drāma “Dumpis”. Tās sižets balstīts vēsturiskos notikumos – 1975. gadā.

Ēķis sarunā pastāsta, kāpēc viņš savu filmēšanas grupu sauc gan par bandu, gan par simfonisko orķestri, kā arī atklāj vairākas savas darba metodes.

“Katrs cilvēks visvairāk uz pasaules mīl sevi. Kādreiz es televīzijā mācīju žurnālistus kā visātrāk, visvairāk dabūt no "pacienta" ārā informāciju, patiesu informāciju. Uz vienas rokas tu sev uztetovē burtu “G”. Tas nozīmē glaimot. Tev ir jāpasaka cilvēkam kaut kas labs, kas tev viņā patīk, un uz otras rokas – “K”. Tas nozīmē “klausīties”. Tev jāvar ļoti ieinteresēti klausīties. Un tad viss notiks."



Andrejs Ēķis: "Mums ar Juri Poškus astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā bija daudz un dažādas sadarbības. Te mēs esam Dānijā. Dāņu valdība bija izdalījusi naudu, lai padomju savienības jaunieši brauktu uz Dāniju. Dānija atvēra savu filmskolu durvis, mēs varējām ņemt kādu grib tehniku un filmēt visu pēc kārtas. Tas bija tāds lielas atļaušanās, ideju, iespēju laiks, kā kad tu esi ilgi turēts mucā un mucai tagad atveras vāks."



"Tas ir Maskavā, tur arī bija ļoti interesanti. Es neatceros kādu filmu mēs gribējām filmēt Sarkanajā laukumā, bet te mēs ar Poškus bijām ieradušies izpētīt Sarkano laukumu un vienā stūrī ieraudzījām šito pūkaino dzīvnieciņu."

"Misija Kabulā", 1989.
Režisors: Andrejs Ēķis
Lomā: Juris Poškus
Mēs bijām izgudrojuši tādu stilu "lakonisms". Tā bija filma "māksla mākslas dēļ", kam ar realitāti nebija nekāda sakara.