Jānis Putniņš ir kino režisors, eksperimentālā un analogā kino entuziasts, filmu kolekcionārs un Nacionālās filmu skolas radošais direktors. Viņš uz kino skatās kā uz domāšanas formu, uzsverot, ka svarīgākais ir brīdis, kad skatītājs sajūt - autors ir “padomājis”.

Putniņš ir kritisks pret mūsdienu kino, uzskatot, ka tas ne vienmēr, bet bieži zaudē savu būtību, pārtopot par vienkāršu attēlu projekciju. Pedagoģijā viņš tic, ka kino veidošanu nevar iemācīt tieši - var tikai radīt apstākļus, kuros tā kļūst iespējama, tostarp paplašinot vidi ar viespasniedzējiem un palīdzot izveidoties topošā filmdara personībai.