Kāda ir Dziesmu svētku sākotne? Cik nacionāla tā ir, bet varbūt tomēr kristīga? Vai ir pretrunas starp svētkos dominējošo nacionālo romantismu, ar tā nemitīgajām atsaucēm uz pagānismu, un kristietību? Šodienas latviešu Dziesmu un Deju svētkos runājam par jaunās Mežaparka estrādes uzlabotajām apskaņošanas iespējām, par dažnedažādo pasākumu pārbagātību, par izaicinājumiem paēdināt 40000 dalībniekus, par īpašo izredzētību nopirkt svētku noslēguma koncertu biļetes. 1864. gadā Dikļos tā sākās kā daudz pieticīgāka un krietni piezemētāka iecere veidot vienkāršu koru sadziedāšanos slēgtās telpās pēc Bībeles svētku parauga. 

Piektajā “Dziesmusvētku tīklos”  viesosies raidījuma tēmai visnotaļ pietuvināti pārstāvji – brāļu draudzes vadītājs, Rīgas Evaņģēliski luteriskās Misiones baznīcas mācītājs un vēstures zinātņu doktors Gundars Ceipe un Latvijas Universitātes kamerkora “DeCoro” mākslinieciskā vadītāja, mūzikas vēsturniece un JVLMA muzikoloģijas doktorante Kristiāna Vaickovska.

Par garīgās atmodas sprādzienu 18.gs. Vidzemē, par nacionālo romantismu Dziesmu svētkos, par Dziesmu svētku garīgās mūzikas koncertiem, par brāļu draudžu brāļu un māsu muzikālajām praksēm, par kordiriģēšanas katedras sākumu un veidošanas nepieciešamību Padomju Latvijas Mūzikas konservatorijā – piektajā “Dziesmusvētku tīklos” sarunā.

Raidījumu vada Jānis Daugavietis. 

Mūzika:

Lūcija Garūta, Jauniešu koris BALSIS, Ints Teterovskis, Agita Ikauniece - "Mūsu Tēvs" (1990)
Koris AURA - "Jāņu nakti negulēju" Uģa Prauliņa apdarē (2014)
Pētera Bandera Pūtēju Orķestris - "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils" (1930.gadi)