LSM ziņās: Starp līdzdalību un izcilību. Par Dziesmu svētku procesu sarunājas Nacionālā kultūras centra direktore un komunikācijas zinātnes doktors

Dziesmu svētki bija viens no galvenajiem instrumentiem, kas izveidoja latviešu nāciju un neatkarīgu Latvijas Republiku. Tiem bija būtiska nozīme šīs idejas uzturēšanā latviešu tautai sarežģītajos vēstures posmos.

Vai pastāv iespēja, ka joprojām neesam apjautuši un neizmantojam visas tās funkcijas, ko Dziesmu un deju svētki var sniegt? Pieņemot, ka labas politikas uzdevums ir cilvēku dzīves apstākļu uzlabošana, svarīgi ieraudzīt un izvērtēt, kā Dziesmu svētki piedalās un varētu vēl efektīvāk piedalīties šajā darbā.

Sabiedrībā ir diezgan izplatīts uzskats, ka Dziesmu un Deju svētki ir liels un svēts fenomens, tradīcija, kas it kā noris pati par sevi un kalpo sev. Vai uz tiem būtu jāraugās tikai tādā veidā?

Lai būtu vieglāk runāt par Dziesmu svētku un valsts attiecībām, par Dziesmu svētku kalpošanu Latvijas tautai, raidījuma vadītājs piedāvās viesiem salīdzināt kaimiņos esošās Igaunijas Dziesmu svētku rīkošanu. Tie ir radušies vienā laikā un līdzīgos apstākļos. Tā bija Krievijas impērijas Vidzemes jeb Līvzemes guberņa un turpmākos 150 gadus Dziesmu svētki noritēja identiskos politiskos režīmos, saglabājot augsto sociālo statusu latviešu un igauņu nācijās. Tomēr, šķiet, ka pēdējos 30 gados kaut kas ir mainījies: ir radušās būtiskas atšķirības starp to, kā tiek organizēts un pārvaldīts Dziesmu svētku process Latvijā un Igaunijā.

Runājot par aktuālajiem notikumiem un procesiem Latvijas Dziesmu un Deju svētkos, raidījuma viesi uzsver, ka prasme veidot un uzturēt sarunu ir vitāli nepieciešama, lai spētu pielāgoties jaunām vēsmām ne tikai šo svētku ietvarā, bet arī  jebkurā citā sabiedrībai nozīmīgā sfērā.

Kā Dziesmu svētki spēj kalpot sabiedrībai? Mārtiņš Kaprāns uzsver, ka balstoties starptautiskos mērījumos un salīdzinājumos, Latvijas sabiedrība ir viena no visnevienlīdzīgākajām Eiropas Savienībā, tāpēc būtiski domāt par to, cik ļoti mūsu Dziesmu svētki var kalpot ne tikai kā kulturāli, bet arī sociāli integrējošs spēks. Proti, cik tie spēj iekļaut dažādu sociālo statusu un atšķirīgu ienākumu grupas.


Sestā  “Dziesmusvētku tīklos” raidījuma viesi ieņem vai ieņēmuši nozīmīgus Latvijas Republikas valsts amatus. Sarunā piedalīsies Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un komunikācijas zinātņu doktors un LU Filozofijas un socioloģijas vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Sarunu vada Jānis Daugavietis. 

Par līdzdalību un izcilību Dziesmu svētkos, par LNKC lomu Dziesmu svētkos, par Signes Pujātes motivāciju svētku organizēšanā, par Dziesmu svētku līderu nenomaināmību, par prasmi veidot sarunu Dziesmu svētkos un ārpus, par mazākumtautību iekļaušanu svētku procesā, par atšķirīgo un līdzīgo Dziesmu svētkos Latvijā un Igaunijā – sestajā noslēdzošajā “Dziesmusvētku tīklos” raidījumā.