LSM ziņās: Laiki mainījušies, patoss palicis – kā neaizskart dziesmu svētku svētumu? Saruna par tradīcijām

Vai dziesmu un deju svētkus vajag reklamēt un kā? Kas tiek uztverts kā dziesmu un deju svētku svētuma aizskaršana? Kas aicina, nevis atgrūž cilvēkus pievienoties dziedātpriekam? Kam pieder dziesmu un deju svētki? Vai māksliniecisku kļūdu pieļaušana un jaunu ideju ieviešana var apdraudēt svētku izdošanos? Kā cieņpilni attiekties pret svētku dalībniekiem un apmeklētājiem? Par šo un vēl klausieties dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".

Šīs sērijas tēma un viesu pieredze vislabāk ataino paša raidījuma cikla "Dziesmusvētku tīklos" nosaukuma rašanos. Proti, kas ir tie tīkli, kanāli, tilti, caur kuriem sabiedrība uzzina par dziesmu un deju svētkiem. Dziesmu un deju svētku tradīcija ir tik ilga un pamatīga, ka, pat nebūdami šo svētku dalībnieki un apmeklētāji, varam (bieži vien pat neapzināti) kļūt par svētku vēstnešiem, ievelkot pavisam jaunus cilvēkus svētku tīklos. Latvijai ir, ar ko lepoties, un šo svētku lepnumu ir visas iespējas rādīt visai pasaulei.

Trešajā sērijā "Dziesmusvētku tīklos" ar savu viedokli un novērojumiem dalās reklāmiste, radošā direktore un "Šķībo dziesmu svētku" ("Drosmīgo dziesmu svētku") idejas autore Una Rozenbauma, Jaunā Rīgas teātra aktieris un zīmējumu grāmatas "Pirmie latviešu dziedāšanas svētki" autors Vilis Daudziņš, žurnāliste un viena no seriāla "Kolektīvs" producentēm Zane Ozoliņa. Sarunu vada un šajā reizē arī iesaistās – datu zinātnieks un kormūzikas, rokmūzikas entuziasts Linards Kalniņš.

"Dziesmusvētku tīklos" otrā sezona tapusi speciāli sabiedrisko mediju portāla raidierakstam "LSMnīca". Raidījumu veido "Radio Naba" autori Linards Kalniņš, Ieva Jurga, Jānis Daugavietis, Uldis Gedra un Madars Štramdiers. Finansē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.