Leģendas par pirmo ziemassvētku eglīti Rīgā 15. gadsimtā ierasti tiek saistītas ar Melngalvju brālības svinībām. Ja kādreiz tiktu uzrakstīta Latvijas brīvmūrniecības vēsture, tad, iespējams, Melngalvju brālība tajā būtu interpretēta kā lokālās brīvmūrniecības prototips. Ņemot vērā, ka brīvmūrniecība pārņēma un sintezēja dažādas sakrālās tradīcijas, varētu izteikt minējumu, ka pirmās Rīgas eglītes simboliskās nozīmes skaidrojumus šodien ir meklējams brīvmūrniecības vēsturē. Lai šķetinātu šo pavedienu, “Fono-grāfs” devās tikties ar topošā Rīgas pasaules brīvmūrniecības muzeja veidotāju Konstantīnu Rubakinu.

Kāds varētu būt Rīgas eglītes noslēpums? Ko simbolizē pāvi uz Rīgas fasādēm? Šos un citus jautājumus risināsim raidījuma ietvaros gan sarunā ar Rubakinu, gan sazinoties ar brīvmūrniecības tradīciju zinātāju Andri Ruģēnu.