Raidījuma “Fono-Grāfs” veidotāji ar lielāko prieku piedāvā jauno šīs sezonas video raidījumu, kurā jau tradicionāli apvienojam gastronomiskus un filozofiskus eksperimentus. Atgādinām, ka esam viesojušies latviešu pirmā akadēmiski izglītotā filozofa Jēkaba Oša dzimtajās mājās, kur no konceptuāliem ingredientiem gatavojām T-burgeru un pārspriedām vācu ideālisma sabrukumu (atsauce uz vācu filozofu Trendelenburgu). Ceļojumā uz Salacgrīvu filmējām jaunlatviešu suši recepti, ko esam mantojuši no Krišjāņa Valdemāra slepenā jūrasbrauciena un tikšanās ar Japānas impērisko floti. Šoreiz video raidījums tapis Padures muižā un veltīts refleksijai par dārzeņiem. Iecere radās 2019. gada rudenī, kad dodoties ekspedīcijā uz Vitebsku, mēs apcerējām baltkrievu un latviešu kultūrā nozīmīgā dārzeņa – kartupeļa būtību. Brauciena laikā dzima ideja par plašāku dārzeņu simbolikai un mitoloģijai veltīta pētījuma nepieciešamību.

Salīdzinājumā ar dzīvniekiem par dārzeņiem filozofijā vēl joprojām tiek domāts nepiedodami maz. Dārzenis tiek pulgots un noniecināts, jo neviens taču nevēlas ‘kļūt par dārzeni’. Tie, kam ļoti rūp dzīvnieku labklājība, apgalvo, ka dzīvniekiem iespējams piemīt apziņa un tie līdzīgi mums, cilvēkiem, ir spējīgi just, ar lielāko prieku sev pusdienās pagatavo kaut ko veģetāru, nemaz neaizdomājoties par to, ka arī dārzeņiem varbūt ir apziņa. Dārzeņu dažādība raksturo ģeogrāfiskās un kultūru atšķirības un, iespējams, ir pamats runāt par dārzeņu ietekmi uz atšķirīgu tradīciju izveidi intelektuālās domas vēsturē. Dārzenis ir arī precīzs sociālekonomisko atšķirību marķieris, tāpēc raidījumā pieskarsimies klasiskajam Dž. Rodāri bērnu literatūras romānam “Sīpoliņa piedzīvojumi”, kas mūs iedvesmoja domāt par dārzeņu politisko aspektu.

Skatītājiem piedāvāsim speciālo “Fono-Grāfa” sautējuma “Kurzemes katls” recepti, kas ir ne tikai īpaši piemērota šim rudenīgajam laikam, bet aicina pārdomāt arī ēdiena konceptuālos aspektus, stāstā iepinot vēl kādu nozīmīgu vēsturiskas garšas niansi.