1921. gadā avīzes ziņo, ka Rīgas un Liepājas iedzīvotāji ir laipni aicināti apmeklēt vācu filozofa, „slavenā zinātnieka”   Rūdolfa Eikena (Eucken, 1846–1926) priekšlasījumus. Lai arī filozofu mēdz dēvēt par vismazāk zināmo Nobela prēmijas laureātu, tomēr pēdējās divās desmitgadēs, kad ir pieaugusi interese par 19. gadsimta nogales vācu domātājiem, arī Eikena mantojuma apzināšanā ir sperti nozīmīgi soļi. Filozofa arhīva izpēte Jēnā sniedz ieskatu dažos līdz šim nezināmos Latvijas intelektuālās vēstures aspektos. 

Raidījuma ietvaros netiks aplūkotas visas dažādās šķautnes, kas saistās ar Jēnas profesora vizīti Latvijā pirms simts gadiem, taču fokuss būs vērsts uz Eikena viesošanos Liepājā, kur viņu sagaida un uzņem Vācijas konsulāta vadītājs Vilhelms Litens (Litten, 1880–1932), mācītājs Vilhelms Grass (Graß, 1873–1945) un filozofijas doktors Alfrēds Dāvids Zēbergs (Seeberg, 1886–?). Vai tā bija tikai sakritība, ka visi trīs Eikena pavadoņi Liepājā bija brīvmūrniecības ložas “Enkurs” brāļi? Pāris gadus pēc Eikena vizītes Liepājas ložas telpās, kurās, kā ziņoja tā laika laikraksti, norisinājās „slepenas politiskās  sapulces”, vairākas reizes ierodas policija, lai veiktu kratīšanas. Vīri melnos ķiteļos tiek nopratināti un drošības sargi sapulču telpās atrod galvaskausus, svētbildes, portretus, bronzas svečturus, karogus u.c. Pamatojoties uz aizdomām par pretvalstisku darbību, ložu uz laiku slēdz. Arī citus Eikena domubiedrus Latvijā daļa sabiedrības uzlūko ar neuzticību un aizdomām, savukārt Vācijā un Ķīnā filozofa piekritēju likteņi nereti savijās ar nacionālsociālisma uzplaukumu. Kā vērtēt Eikena filozofijas ietekmi un kāda bija profesora saikne ar Latvijas brīvmūrniekiem? Lai rastu atbildes uz jautājumiem, studijā aicināsim viesi, JL “Enkurs” atjaunotāju un pirmo Godājamo Meistaru Andri Ruģēnu.

Raidījumā izskanēs Leibnica darba Monadoloģija radioiestudējuma Radiomonadoloģija 65.paragrāfs.

Raidījums top ar VKKF atbalstu.