Līdz ar rudens iestāšanos radioviļņos atkal atgriežas raidījums “Fono-grāfs”. Iesākot jauno sezonu, mēs pievērsīsimies jautājumiem, kas, laikam ritot, kļūst arvien aktuālāki arī pašiem raidījuma vadītājiem,.

Platona “Valsts” iesākumā var lasīt optimistisku vecuma apoloģiju: “lekāres kļūst vājākas un palaiž grožus brīvi. Ir tieši tā, kā teica Sofokls: “Mēs esam tikuši vaļā no ļoti daudziem neprātīgiem kungiem.” Daudzu filozofu tekstos bieži vien var sastapt šādus un līdzīgus izteikumus, kas slavina vecuma priekšrocības. Taču mēs varam jautāt: vai vecumā atbrīvojoties no jaunības “neprātīgajiem kungiem”, dažkārt netiek iegūts jauns neprāta paveids, demence, pret kuru nav imūni pat izcilākie un racionālākie prāti? Tāpēc aplūkosim tos domātājus, kuru pēdējie darbi, lai arī uzskatāmi parāda vecuma neprāta iestāšanos, tomēr nebeidz joprojām radoši domāt. To vidū ir arī tādi domātāji, kuriem līdz ar vecuma iestāšanos parādās domas par vispārēju kultūras demenci.

Raidījumā būs dzirdams Leibnica darba “Monadoloģija” 59. paragrāfa radiolasījums.