Raidījums “Fono-grāfs” parasti ir runājis par 19.gs. un 20.gs. sākuma domātājiem, bet nākamajam periodam ir pievērsis salīdzinoši mazāk uzmanības. Tiesa, raidījumā ir bijušas gan intervijas, gan arī atsevišķi raidījumi, kas ir aplūkojuši Padomju Latvijas domātājus. Tomēr joprojām Padomju Latvijas intelektuālā kultūra lielākoties ir baltais plankums publiskajā telpā. Tāpēc “Fono-grāfa” veidotāji ir nolēmuši pievērst lielāku uzmanību arī šim laika posmam.

Daudzi filozofi, kas bija palikuši Latvijā pēc neatkarības zaudēšanas, nokļuva neapskaužamā stāvoklī - vai nu viņiem bija jāatsakās no piedalīšanās akadēmiskajā dzīvē vai arī bija jāpiemērojas jaunajiem noteikumiem. Tiem, kas izvēlējās turpināt nodarboties ar filozofiju, vajadzēja pašiem sev atbildēt, cik lielā mērā jauno ļeninisma-marksisma zinātni ir iespējams apvienot ar buržuāzisko filozofiju? Piemēram, viena no izcilākajām latviešu filozofēm Milda Palēviča (1889-1972) centās apvienot sev tuvos domātājus A. Bergsonu vai Spinozu ar padomju filozofijas nostādnēm. Citi domātāji varēja sev uzdot jautājumu - varbūt viņi patiešām bija dzīvojuši ar maldīgiem priekšstatiem par filozofijas vēsturi un par tās būtiskākajiem jautājumiem?

Šie un citi jautājumi ļauj vēlreiz uzdot jautājumus par filozofijas un varas attiecībām, kā arī to, kā veidojas filozofijas vēstures interpretācijas? Šos jautājumus var risināt cilvēki, kas nodarbojas ar vēsturiskās fantāzijas metodoloģiskajiem jautājumiem.

Raidījumu vada Andrejs Balodis, Ainārs Kamoliņš un Andris Hiršs.