Kanta dzimtas atzari savulaik ir raisījuši un arī mūsdienās raisa pētnieku interesi, dažādas diskusijas un jautājumus. Viens no šiem atzariem ir saistīts ar Johanu Heinrihu Kantu (1735– 1800). Kēnigsbergā, studējot teoloģiju, J. Kants apmeklē sava vecākā brāļa Imanuela Kanta (1724– 1804) lekcijas un reizēm pēc nodarbībām abi radinieki pavada laiku filozofiskās diskusijās. J. Kants dodas uz Kurzemes un Zemgales hercogisti, kur sākotnēji strādā par mājskolotāju, bet vēlāk kļūst par Jelgavas ģimnāzijas rektoru.

“Es esmu laimīgāks par tevi, mans brāli”, raksta J. Kants pēc aprecēšanās ar Mariju Hāvemani (1742–1831) un novēl arī savam brālim pēc iespējas ātrāk atrast sev sievu, lai vecumdienas nebūtu jāpavada mokošā vientulībā. Dzīvojot Jelgavā, J. Kants vairākkārt lūdz filozofu ierasties ciemos un apsola viņu sirsnīgi uzņemt, diemžēl, cik vēsturei zināms, Kēnigsbergas domātājs tomēr nav ciemojies Jelgavā.

J. Kanta finansiālie apstākļi nav spīdoši, taču viņam izdodas dabūt luterāņu mācītāja vietu Vecsaulē. Brālim J. Kants norāda, ka ir apmeties pasakaini skaistā Zemgales apgabalā, kur iekārtojis savu saimniecību, vienīgais trūkums - nav sarunbiedru, ar  kuriem apspriest teoloģiskas un filozofiskas problēmas. 1781. gads, kā atzīmē Jelgavas ģimnāzijas skolotājs Dīderihs, iezīmē pavērsiena punktu brāļu likteņos. I. Kants publicē darbu “Tīrā prāta kritika”, kas iegūst pasaules mēroga slavu, tikmēr J. Kants Vecsaulē arvien skaudrāk apzinās savu nošķirtību no intelektuālās vides un šajā izolācijā ir spiests nodzīvot turpmākos sava mūža gadus.

Jau ilgāku laiku klīst dažādi nostāsti par J. Kanta atdusas vietu. Pie Vecsaules evaņģēliski luteriskās baznīcas esot novietots kāds akmens, kas varētu būt daļa no J. Kantam veltītā kapakmens. Raidījuma “Fono-Grāfs” komanda šopavasar devās uz Vecsauli, lai pārbaudītu nostāstus. Vai J. Kanta kapakmens daļas patiesi vēl ir atrodamas? Un kādu lomu attiecības ar savu brāli nospēlēja I. Kanta filozofiskajās pārdomās? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem lūkosim atbildēt raidījuma ietvaros.

Raidījumā skanēs Radiomonodoloģijas 54. paragrāfs. Raidījums “Fono-Grāfs” top ar VKKF atbalstu.