14. februārī daudzos pasaules nostūros tiek svinēta Valentīndiena. Tomēr šie svētki netiek atzīti oficiāli nedz vietējā mērogā, nedz arī ANO (laime ir vienīgā viņu atbalstītā emocija, ko svin 20. martā). Kāpēc tā ir noticis? Vai tāpēc, ka laime, atšķirībā no mīlestības, ir universāli saprotama un tās sasniegšana ir mūsu tiesības? Varbūt tāpēc, ka ir pārāk daudz mīlestības izpratnes un ir pat tādi mīlestības veidi, kas noteikti nebūtu atbalstāmi? Vai arī tāpēc, ka ir iespējama nelaimīga mīlestība (ko diez vai gribētos svinēt), bet ne nelaimīga laime - kas, protams, būtu pretruna?

Nākamajā vakarā pēc Valentīna dienas raidījums “Fono-Grāfs” aicinās ne tikai mīlētājus, bet arī visus neveiksminiekus, vientuļniekus, pamestos un aizmirstos kopīgā ceļojumā pa Latvijas mīlas vēstures labirintiem. Pārlaposim Raiņa dzejas krājumu “Dagdas skiču burtnīcas”, kur atrodams mazāk zināmais dzejnieka erotiskās daiļrades mantojums. Raidījumā skanēs reportāžas no Dagdas, kur devāmies, lai izpētītu un izprastu spilventiņu un kamoliņu arhetipu atīstību latviešu/latgaliešu kultūrā no 19.gs. līdz mūsdienām.

Pievērsīsimies arī attiecībām starp latviešu pedagoģiskā teātra leģendu Asju Lāci (1891-1979) un vācu domātāju Valteru Benjaminu (1892-1940). Viņu abu mīlas stāsts šobrīd ir aktuāls, jo nesen ir nākusi klajā Asjai veltītā grāmata “Maskavas dienasgrāmatas”, kā arī Nacionālajā bibliotēkā ir atklāta viņai veltīta izstāde.

Raidījumā turpinās skanēt sadaļa “Radiomonadoloģija” - vācu filozofa Gotfrīda Vilhelma Leibnica filozofiskā darba radio interpretācijas. Neiztrūkstoša būs arī Morālā Kalnieša viesošanās, šoreiz viņš špengleriskās vakarzemes norieta noskaņās izvērtēs erotikas iespaidu uz mūsdienu Rietumu kultūras degradāciju.