Intelektuālajās biogrāfijās ierasti tiek akcentētas personības svarīgākas idejas un ietekmes, reti pievēršoties miesiskajai pusei. Tāpēc grāmatu plauktos joprojām nav atrodami pētījumi par, piemēram, Imanuela Kanta (1724–1804) vai Gotfrīda Leibnica (1646–1716) ķermeņu biogrāfijām. Raidījuma “Fono-Grāfs” veidotāji gan ir vēstījuši par dažādu domātāju ķermeņiem un kauliņiem, kuri ir viesojušies Latvijā. Iepriekšējos raidījumos jau esam pievērsušies gan zirjāņu filozofa Kaļistrata Žakova (1866–1926) līķa nedienām, gan literatūrkritiķa, nihilista Dmitrija Pisareva (1840–1868) mirstīgo atlieku mīklainajām gaitām. Inspektora Patafona vadībā, esam dzinuši pēdas vācu ideālista Gustava Teihmillera (1832–1888) smadzenēm un Kanta kauliņiem.

Šoreiz raidījuma “Fono-Grāfs” veidotāji devās uz Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeju, lai, konsultējoties ar medicīnas vēstures pētniekiem, pārbaudītu versijas par Žakova smadzeņu likteni, kā arī izvirzītu hipotēzes par Pisareva mirstīgo atlieku ceļu no Dubultu pludmales līdz Sanktpēterburgas kapsētai.

Raidījums top ar VKKF finansiālu atbalstu.