1926. gadā Latvijas presi pāršalca ziņa, ka nezināmi cilvēki Pokrova kapos atrakuši zirjāņu profesora Kalistrata Žakova (1866–1926) kapu un izzaguši smadzenes no galvaskausa, lai izpētītu, kur gudrība slēpjas. Tikai iesaistoties filozofa radiniekiem, policijai un Tieslietu ministrijai, izdevās līķi atgūt, izjaucot skolnieku plānu to ievietot mauzolejā Dundagas apkārtnē. Žakova ķermeni apbedīja, atraka, daļēji balzamēja, atkal apbedīja un vēlreiz ekshumēja, tad kremēja, lai pīšļus pārapbedītu jau ārpus Latvijas robežām.

Kādreizējo Psihoneiroloģijas institūta profesoru Žakovu “rāva uz pusēm” vēl viņam dzīvam esot. Kad filozofam atsaka vietu Latvijas Universitātē, viena daļa viņa sekotāju Rīgā dibina “Limitiskās Filozofijas Akadēmiju” un izdot žurnālu “Lāčplēsis–Limitists”, tikmēr citi Žakova piekritēji izveido “Limitiskās filozofijas biedrību Latvijā”, savstarpēji cīnoties par jaunā filozofijas virziena ceļlauža godu. Viņa skolnieki vēsta par limitsima institūtu tīkla izveidi, vispasaules limitisma centru Rīgā, kamēr pats Žakovs, kurš vēl pirms dažiem gadiem vēstulē Ļeņinam paredzēja materiālisma galu un raksturoja savas filozofijas vērtības kā vienīgo patiesas attīstības garantu, tobrīd, slimības un naudas grūtību vajāts, raksta: “Ar limitismu pilnīgi nekas neizdodas nevienā gadījumā”.

Raidījuma “Fono-Grāfs” veidotāji devās uz Pokrova kapiem, lai lūkotu noskaidrot – vai Žakova mirstīgās atliekas ir beidzot radušas mieru? Kas īsti bija Žakovs un viņa izveidotā filozofiskā mācība? Kas notika ar vispasaules limitisma centru Rīgā?

Raidījumā izskanēs arī Radiomonadoloģijas 37. paragrāfs. 

Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.