Filozofu Maksu Šēleru (1874–1928) mēdz dēvēt par sava laika ietekmīgāko domātāju. Kā viens no agrīnajiem fenomenoloģijas strāvojuma veidotājiem, Šēlers ir atstājis paliekošu ietekmi dažādos filozofijas laukos.

Šēlera dzīves gājumā netrūkst krasu pavērsienu un neskaidru notikumu. Savulaik Šēleru padzen no Minhenes Universitātes, pārmetot filozofam nepiedienīgas attiecības ar studentēm. Vēlāk Šēlers pasniedz filozofiju Frankfurtē un kļūst par tobrīd vienu no redzamākajiem filozofiem.

Līdz šim maz ir analizēts Šēlera Rīgas posms. 20. gadsimta pirmajā pusē Herdera biedrība organizē filozofa priekšlasījumu ciklu. Šēlers lekcijās sniedz ievadu filozofijā un reflektē par Vakarzemes kultūras situāciju, kā arī skaidro fenomenoloģijas atziņas. Fenomenoloģija tobrīd rīdziniekiem atklājas kā gluži jauns novirziens un reizēm priekšlasījumu viesiem, iedziļinoties profesora pārdomu līkločos, neklājas viegli. Dažas laikabiedru atmiņas gan liecina, ka lekciju uztveri apmeklētājiem sarežģīja ne tikai to satura dziļums un novitāte, bet profesora kaitīgie ieradumi. Kamēr priekšlasījumu klausītāji lauzīja galvas par fenomenoloģijas būtību, aizkulisēs Herdera biedrības vadītājiem Šēlera viesošanās sagādāja tīri praktiskas iedabas likstas – Rīgā ieradās vēl viens tobrīd prominents vācu domātājs kopā ar savu kundzi un izrādījās, ka Šēlera sievai ar šo kundzi ir ieildzis konflikts, tāpēc viņu satikšanās draudēja pārtapt par publisku skandālu.

Kādi bija Šēlera kaitīgie ieradumi un kādu ietekmi tie atstāja uz fenomenoloģijas attīstību? Kurš bija minētais prominentais vācu domātājs, kura kundze nevarēja ciest Šēlera sievu? Kādas filozofu personiskās drāmas tika izspēlētas uz Rīgas intelektuālās domvides skatuves 20. gadsimta sākumā? Uz šiem jautājumiem lūkosim atbildēt raidījuma ietvaros.

Raidījumā izskanēs Radiomonadoloģijias 83. paragrāfs.