Šī gada pēdējā raidījumā "Fono-grāfs" viesosies vētrainā Eiropas vēstures periodā, laikā pēc I Pasaules kara noslēguma. Vecā buržuāziskā iekārta bija sabrukusi, Eiropā valdīja pēckara jukas, slimības un posts, bet revolūcijas bērni dejoja uz kauliņiem. Osvalda Špenglera (1880-1936) filozofiskais opuss “Vakarzemes noriets” ir laikmeta zīme, kas pauž vēstures cikliskuma ideju un raksturo ikvienas dižas t.sk. Eiropas kultūras nenovēršamo bojāeju.

1924. gada nogalē Špenglers ciemojas Rīgā. Avīzes ziņoja, ka pilsētā bija ieradies “gara titāns”, kurš lūkojoties apmeklētāju pilnā zālē ar lielām, bet puspievērtām acīm, vēstīja par tautu kultūru rašanās vēsturi. Priekšlasījuma laikā satrauktie apmeklētāji esot ievērojuši zaigojam zinātnieka acīs neierastu elektriskās gaismas atblāzmu. Skaidrā un baudāmā dikcijā Špenglers ilgāk kā stundu runāja par dažādu kultūru uzplaukumu un norietu.

Kamēr O. Špenglers iekaroja klausītāju un lasītāju prātus, cits Špenglers (1860-1937), Karls 1923. gadā dāvāja savā uzvārdā nosauktu trofeju ikgadējam ledus hokeja turnīram, kas uzskatāms par vecāko kausa izcīņu Vakarzemē. Sacensību mērķis bija vienot karā sanaidotās Eiropas nācijas draudzīgai sportiskai cīņai, kas simboliski vienmēr notiek vienā laikā un vietā – starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu neitrālās Šveices kalnu kūrortā Davosā. Raidījumā meklēsim saiknes starp Špengleriem un raudzīsim atklāt Špenglera kausa saturu.

Raidījumā skanēs arī rubrikas “Radiomonadoloģija” - 18. paragrāfs un nav izslēgts, ka ieradīsies arī pats Morālais Kalnietis.