Raidījums “Fono-grāfs” parasti pievēršas izcilām Latvijā dzimušām personām, kas ir vairāk vai mazāk ietekmējuši domas un idejas pasaulē. Jelgavā dzimušā Kazimira Ulriha Bēlendorfa (1775-1825) gadījums ir nedaudz citādāks.

Viņš bija pazīstams ar tādiem izciliem sava laika literātiem kā, piemēram, Gēte vai Helderlīns. Tomēr viņa rakstītā dzeja un lugas kritizēja viņa laikabiedri, piemēram, Šillers, pieminētais Gēte un pat Garlībs Merķelis. Iespējams, ka vēsturē viņš tā arī paliktu kā ekscentrisks klaidonis ar dzejnieka ambīcijām, kas savu dzīvi beidza pašnāvībā kādā Mērsraga muižiņā. Taču Helderlīna sūtītā vēstule Bēlendorfam (kurā gadā?) pēkšņi kļūst aktuāla 20.gs., kad to atklāj kāds švābu domātājs un piemin savā darbā “Kam dzejniekam būt”, balstot uz tās pamata pārdomas par mākslas un esošā būtību.

Raidījums “Fono-grāfs” aplūkos Bēlendorfa dzīves gājumu un lasīs šo vēstuli, lai saprastu, kāpēc tā ir tik būtiska 20.gs. estētikai, politikai un filozofijai?