Diskutējot par raidījuma Fono-grāfs nosaukumu, viens variants bija Radiomonadoloģija. Nosaukumu radošais kolektīvs noraidīja, jo šķita pārāk sarežģīts. Kā kompromisu raidījuma veidotāji ieviesa Leibnica monadoloģijas lasījumus. Tobrīd likās, ka tad, kad radioēterā tiks izlasīts viss Leibnica darbs, varēs runāt par paša raidījuma galu.

Jauno laiku filozofa Gotfrīda Vilhelma Leibnica (1646–1716) “Monadoloģija” ir viens no kanoniskajiem Rietumu filozofiskās domas tekstiem, kura recepcijai ir dziļas saknes arī Latvijas intelektuālās vēstures tīklojumos. Pirmo reizi darbu franciski publicēja Valmierā dzimušais hēgelietis Johans Eduards Erdmans (1805–1892), kurš nostiprina tradīciju Leibnica manuskriptam dot virsrakstu “Monadoloģija”. Erdmans pats kļuva par ievērojamu Leibnica interpretatoru 19. gadsimtā. Krieviski darbu tulkoja Rīgā dzimušais filozofs Jevgeņijs Bobrovs (1867–1933). Leibnica metafizikas analīzei pievērsās arī pirmais latviešu filozofs Jēkabs Osis (1860-1920). Raidījuma “Fono-grāfs” veidotāji ir turpinājuši tradīciju aktualizēt darbu “Monadoloģija”. Pirms pieciem gadiem ēterā izskanēja  “Radio-Monadoloģijas” pirmā daļa, bet pagājušajā raidījumā pēdējā – 90. daļa.