Mākslas muzeji, kuros tiek ieslēgta gaisma tikai tad, ja tajos ieklīst kāds apmeklētājs, darba izcilnieku goda dēļi uz ielām, buļbas veikalos, baznīcas uzkalnos un Otrā pasaules kara varoņu sumināšana - tāda atklājās mūsdienu Vitebska, kad to šoruden apmeklēja raidījuma Fono-Grāfs veidotāji. Tomēr ārēji mierīgā Baltkrievijas pilsēta slēpj pagātnes notikumus, kas joprojām rezonē mūsdienu mākslā. Muzeju pieskatītāji un cilvēki uz ielām joprojām par to nelabprāt runā ar svešiniekiem.

Pēc 1917. gada Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas un režīma maiņas Krievijā, jaunā padomju vara pievērsās jautājumam par nākotnes mākslas ainavu. Vitebskas ielās klaiņoja divas naidīgas mākslinieku frakcijas. Vieni pārstāvēja vietējo mākslinieku Marku Šagālu (1887-1985). Taču otri, rotājušies ar melna kvadrāta uzšuvēm, - Kazimiru Malēviču (1879-1935). Nozīmīgu lomu šajās nežēlīgajās mākslinieku cīņās spēlēja arī izcilais literatūrkritiķis, filozofs un dialoga teorētiķis Mihails Bahtins (1895-1975). Likmes bija augstas - vai par jaunās mākslas sākotni ir jākļūst melnajam kvadrātam? Varbūt jāatgriežas pie nacionāliem motīviem? Varbūt viss ir jāsāk no jauna Vitebskā, kur nav tik ļoti manāma buržuāziskās un dekadentiskās mākslas ietekme? Kamēr mākslinieki cīnījās par savu skatījumu, tikmēr Vitebskas Dvinas krastos savus plānus sāka īstenot arī daži kultūras cilvēki no Latvijas.

Raidījumā izskanēs ekskluzīvas reportāžas no vēsturiskajām Vitebskas vietām, kur krustojās K. Malēviča, M. Šagāla un viņu piekritēju ceļi, Gagarina ielas Ļezno pilsētā, kur mitinājās Šagālu dzimta un kartupeļu laukiem plašajās Baltkrievijas ārēs. Neiztrūkstoši būs dzirdams arī kārtējais Radiomonadoloģijas paragrāfs.

Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.