Tuvojoties starptautiskajai kosmonautikas / astronautikas dienai 12. aprīlī, raidījums “Fono-Grāfs” atgriežas pie raidījumu cikla, kas veltīts kosmosa tēmai un tās saistībai ar Latvijas intelektuālo un kultūras telpu. 

Mūsu kosmiskā odiseja šoreiz turpināsies padomju Latvijā – kosmosa apgūšanas un iekarošanas zelta laikmetā. Līdz šim esam iepazinuši kosmosa izpētes ideju pirmssākumus, slepenus eksperimentus un aplūkojuši ceļošanu laikā un telpā. Tagad atbilstoši raidījuma jaunajām interesēm – Latvijas padomju filozofijas pētniecībai - klausītājiem atslodzei piedāvāsim ieskatīties tā laika filozofu pārdomās par kosmosa problemātiku. Iespējams ar laika distanci būs iespējams novērtēt, cik reālistiski, vai tieši pretēji, utopiski domātāji redzēja kosmosa zinātnes un izpētes sniegtās iespējas.

Par spīti kosmosa tēmas vispārējai popularitātei Padomju savienībā, LPSR filozofi nemaz tik daudz par šo jautājumu nav izteikušies. Raidījumā pievērsīsimies jau dzirdētām personībām, tādām kā padomju domas klasiķim, Ernstam Karpovicam, taču pieminēsim arī mazāk zināmu, tomēr tāpēc ne mazāk interesantu, pat mītiem un leģendām apvītu domātāju. Mūsdienās Valērijs Markovs (1924–2006) ir pilnībā aizmirsts domātājs, kurš kosmosa apgūšanas filozofiskajiem jautājumiem veltījis rakstus un lekcijas. 

Noteikti atzīmēsim arī atmodas laika filozofus, kuri neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pievēršas kosmosa tematikai. Vai šī interese saistāma tikai ar Kanta slaveno izteikumu par divām lietām, kas raisa izbrīnu - zvaigžņoto debesi un morālo likumu, vai tur slēpjas kādi citi apsvērumi?

Raidījums top ar VKKF finansiālu atbalstu.