Ikgadu balvu sadalījums starptautiskos kinofestivālos un prestižu apbalvojumu nominācijas, piemēram, Zelta Globusa un BAFTA (Britu Kinoakadēmijas balva) kontekstā, uzrāda zināmu gada bilanci pasaules kinematogrāfa tendencēs. Tomēr jājautā, vai tēmas un stāsti, kas atspoguļojas šajos kinodarbos, norāda uz aktualitātēm kino vai tomēr politiskajā un sociālajā telpā?

Par to, vai 21. gs. iespējams runāt par nezūdošiem filmu naratīviem un pārnacionālu kino, viedokļos dalījās lektore, pētniece un kino kritiķe Dārta Ceriņa, ACME Film vadītāja Inese Apse, kā arī kinorežisori – Aiks Karapetjans un Dāvis Sīmanis. Sarunas moderatore: RIGAIFF radošā direktore Sonora Broka.

“Mēs šobrīd runājam par post-nacionālo kino. Mainoties tam, kā mēs ražojam filmas, kā filmas tiek veidotas, kā tiek filmētas un kā izrādītas, [..] tas viss viennozīmīgi ir tāds trans-nacionāls vai pār-nacionāls kino ķermenis. – Dārta Ceriņa 

“Jo vairāk top šīs te kopražojumu formas, vairāk, es domāju, autori [..] arī atsakās no kaut kādas šīs nacionālās identitātes. [..] Lai gan saglabā kaut kādus formālus elementus.” – Dārta Ceriņa 

“Tas ir pierādījies jau gadiem, ka kaimiņu filmas [..] neceļo pāri robežai, pat ja mēs it kā tos stāstus saprotam.” – Inese Apse 

“Žanra kino interesē tikai tas, ko interesantu tu esi izdarījis tajā žanrā.” – Aiks Karapetjans 

Projektu “Kino Eizenšteins” veido filmu studija Mistrus Media sadarbībā ar Radio Naba.

“Kino Eizenšteins” nosaukums veidots atsaucoties uz slaveno Rīgā dzimušo kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu, kurš bija ne tikai izcils kinorežisors, bet arī viens no izcilākajiem 20. gadsimta kino teorētiķiem.

Kino izglītība profesionālajā vidē mūsdienās prasa nodrošināt jaunus formātus, kas ietvertu neformālās izglītības aspektus. „Kino Eizenšteins“ ir izglītības aktivitātēs bāzēta iniciatīva ar mērķi radīt antoloģiju par kino profesionāļu darbības vēsturi un kino režijas un kritikas nozares attīstību Latvijā. „Kino Eizenšteins“ ir kā alternatīva kino mācīšanās un izzināšanas vide, bet reizē arī laikmeta liecība un dokuments.

Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda konkursa “KultūrElpa” un Kultūras ministrijas atbalstu.