Līdz 31. martam Latvijas Nacionālajā bibliotēkas 4. stāvā var redzēt Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstādi “Asja Lācis. Avangarda inženiere”. Raidījumā varēs dzirdēt sarunu ar Andri Brinkmani — izstādes kuratoru par vienu no Eiropas avangarda spilgtāko sievieti.

Anna Lāce (dz. Liepiņa (1891–1979)) pasaulē ir pazīstama kā Asja Lācis un viņas metodes teātrī ir plaši zināmas starptautiskā apritē. Režisore, aktrise, teorētiķe, pedagoģe, nenogurstoša meklētāja un eksperimentatore, starpniece starp avangarda vācu, latviešu un krievu kultūrām, kura ar savu pieredzi un spilgto personību iedvesmojusi daudzus tā laika kultūras dižgarus. Piemēram, 1928. gadā Berlīnē tika izdots slavenā vācu filozofa Valtera Benjamina eseju krājums “Vienvirziena iela” (Einbahnstrasse). Tā titullapā lasāms veltījums: “Šo ielu sauc par Asjas Lācis ielu, kura kā inženiere to izlauzusi cauri autorā”.

Izstādes skatītājs nonāks teju visos 20. gadsimta sākuma Eiropas kultūras avangarda degpunktos, no Rīgas līdz Berlīnei, Minhenei, Neapolei, Romai, Vīnei, Parīzei, Sanktpēterburgai, Maskavai, Valmierai, atgriežoties Rīgā. Katrā no šiem pieturas punktiem Asja Lācis tikusies un sadarbojusies ar vadošajiem intelektuāļiem - Bertoltu Brehtu, Maksu Reinhardu, Frici Langu, Bernhardu Reihu, Ervinu Piskatoru, Zigfrīdu Krakaueru un Valteru Benjaminu Vācijā, ar Fjodoru Komisarževski, Vladimiru Majakovski, Vsevolodu Meijerholdu, Vladimiru Billu Belocerkovski, Sergeju Eizenšteinu, Viktoru Šestakovu, Dzigu Vertovu, Sergeju Tretjakovu Krievijā un Linardu Laicenu, Leonu Paegli, Eduardu Priedi Latvijā.

Izstāde Rīgā ir paplašināta versija projektam, ko Brinkmanis īstenoja vienā no nozīmīgākajiem pasaules mākslas notikumiem un kas norisinās reizi piecos gados – izstādē “Documenta 14” 2017. gadā. Taču Latvijā kurators skatītājiem piedāvās virkni jaunu eksponātu un dokumentu, savukārt dizainers Rihards Funts radījis īpašu izstādes iekārtojumu. Izstādē būs aplūkojami unikāli materiāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma (Rīga), Annas Lāces mazmeitas Māras Ķimeles privātās kolekcijas, Valtera Benjamina Arhīva (Berlīne), LNB, LNA LVKFFDA, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja (Rīga), Krievijas RGALI un GARF arhīviem. Izstādi papildinās arī paša kuratora uzkrātie materiāli un tās teksti tapuši kopā ar Beatu Paškevicu.