Daugavpils teātrī 23. februārī pirmizrādi piedzīvos Viestura Roziņa iestudējums «Kliedzēji» tā pamatā ir Jāņa Klīdzēja romāns «Sniegi» (1963), kuru dramatizējusi Ludmila Roziņa. Īsi pirms pirmizrādes tiekamies Radio NABA ēterā ar izrādes režisoru — Viesturu Roziņu, lai aprunātos par izrādi, reģionālo Latvijas kultūras telpu un maņu izmantojumu mākslas procesā.

Režisors Viesturs Roziņš Jāņa Klīdzēja romānā «Sniegi» ieraudzījis savu sajūtu par latvietību: «Viņa darbā mani saistīja dzīvā valoda un latviešu cilvēks, kurš ir daļa no dabas, no zemes, un tas raisīja dzīvas asociācijas par maniem vecvecākiem un bērnībā pavadītajām dienām laukos. Populāras ir kino režisora Jāņa Streiča filmas «Cilvēka bērns» un «Likteņdzirnas», kuras popularizēja Jāņa Klīdzēja darbus, bet, apskatot skapi, pilnu ar nevienam nezināmiem Klīdzēja darbiem, un apzinoties viņa meistarību, rodas sajūta, ka viņš nav līdz galam novērtēts rakstnieks Latvijā. Tāpēc šis iestudējums man ir arī sava veida goda misija, jo viņa darbu skatuves versijas uz Latvijas profesionālā teātra skatuvēm nav bieži izplatītas, lai neteiktu, ka tās nav vispār,» stāsta Rodziņš.

Izrāde «Kliedzēji» vēsta par lauku zemnieku Eduku, kurš uzzina, ka viņam atlicis dzīvot tikai pusgadu, tomēr doties ārstēties uz sanatoriju viņš atsakās. Sirdsmieru viņš rod sarunās ar savu bērnības draudzeni, aklo meiteni Tāsīti, kurai vienīgajai viņš var uzticēt savu noslēpumu. Kādu dienu viņi satiek kāzu muzikantu - klejotāju Ruduku, kuram Eduks piedāvā pajumti. Tā sākas šo trīs dvēseļu neparastais stāsts.

Režisors Viesturs Roziņš stāsta, ka viņu vienmēr ir interesējusi dažādu maņu ietekme uz cilvēka pasaules uztveri un saskarsmi ar apkārtējiem, un šo tēmu izpētei viņš pievērsies vairākos savos iestudējumos («Piramīda»  Dirty Deal Teatro, kurā visu izrādes laikus, «skatītājiem» ir aizsietas acis, «Sabojātie» Dailes teātrī un  «Pērs Gints un sievietes» Eduarda Smiļģa Teātra muzejā u.c.), turklāt viņš padziļināti pētījis neredzīgo cilvēku ikdienu un komunikāciju, apgūstot drāmas terapiju Rīgas Stradiņa universitātē. Savā pieredzē režisors dalījies arī ar izrādes Kliedzēji aktieriem: «Mēs daudz reflektējām par neredzīgo psiholoģiju, kopā apmeklējām Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centru. Bijām mežā, kur aizsietām acīm mēģinājām sajust koku smaržu, mežā valdošās skaņas. Mežs mums atklājās pavisam savādāk, nekā uztvērām to iepriekš. Un jāpiebilst, ka mežam ir ļoti būtiska loma šajā izrādē. Mežs ir dziedinošs.»

Izrādē «Kliedzēji» būtisku lomu spēlēs eksperimentālā mūzika, ko izrādes laikā radīs aktieru ansamblis. Skatītājiem būs iespēja nokļūt Tāsītes neparastajā pasaulē. Lai īstenotu šo uzdevumu, izrādes radošajā komandā ir pieaicināts komponists Jēkabs Nīmanis, kuram arī šī būs debija Daugavpils teātrī.

Iestudējuma scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Valters Kristbergs, horeogrāfiju veidos Kārlis Božs, gaismu mākslinieks – Sergejs Vasiļjevs. Lomās: Milena Savkina (Tāsīte), Mihails Abramovs (Eduks), Agris Krapivņickis (Ruduks), Zanda Mankopa (Benalīna), Egils Viļumovs (Juris), Kristīne Veinšteina (Lolita). Izrāde ir latviešu valodā, paredzēta skatītājiem, kas vecāki par 16 gadiem. Tuvākās izrādes – 3. martā un 16. martā.