Dzimtajā uzvārdā – Bētiņa, precētajā Stumberga. Viņa bija laikraksta Latvija atbildīgā redaktora Jēkaba Stumberga dzīvesbiedre, publicējās kopš 1907.g. ar pseidonīmiem Melnupju Marija un Nama māte. 1908.g. vēstulē viņas vīram R.Blaumanis raksta: “Viņa ir spēcīgs, svarīgs talants, par ko man tikai brīnums, ka tas tik ilgi nocieties, nelauzies uz atklātību.” 1912.g. kā Melnupju Marija publicēja krājumu ar nosaukumu “Liriskā un satīriskā dzeja”. Tas ir līdz šim vienīgais sievietes – autores krājums, kura virsrakstā un arī saturā uzsvērta satīras klātbūtne. Atsaucoties uz 1910.gadā laikrakstos ievietotu ziņu, ka priekšā gaidāmas plašas reformas, Melnupju Marija raksta dzejoli “Jaungada vakara filozofija”. Viens pants tajā veltīts tieši reformām, kas bijušas, ir un būs, vismaz vārda un gaisa tricināšanas pēc:

Tiks arī reformas
Uz priekšu virzītas,
Jo jautājums šis tiek jau cilāts
Un šad un tad pa mērenību
Kā maigu mīklu viļāts.
Kaut arī vēl tūkstots gadi paies,
Bet reformas tomēr vēl ieradīsies:
Jo – kur tad viņas lai paliek?

Mūzika:

Kašuks - Arkādija
Oskars Jansons - Pēc pirmajiem gaiļiem