“Bet cilvēka dvēsele dzīvoja mežā — dziļi tumši zaļajā biezoknī, starp kokiem un zāli, starp sūnām un brūkleņu mētrām. Rudenī cilvēks gāja uz mežu un priecājās par krītošajām lapām, vāca sēnes un ogas.” — Miks lasa biedrības biedrību “Ideju Forums” sarūpēto pasaku “Cilvēka dvēsele”.

Sākusies klusāka un mierīgāka sēņu sezona, beidzies trakulīgais pilno sēņu grozu laiks. Laiks ieklausīties sevī un mežā, parunāt ar saviem mīļajiem. Meža māte joprojām devīga — īstais brīdis meklēt samtainās ziemenes un vēl vairākas citas ēdamas sēnes.

Pievērsīsimies arī praktiskiem jautājumiem:
- kā ar sēnēm sadzīvo muzeji;
- kā ātri pamanīt sēņu bojātas pupiņas;
- kā pagatavot oriģinālus sēņu salātus.