Intervēja Atis Žagars, raidījuma "Mūzikas sirds" vadītājs.

Bendžamins Džons Pauers (Benjamin John Power) pasaules slavu izkaroja kā viena puse no dueta Fuck Buttons. Tikai vēlāk es atskārtu, ka aizmirsu pajautāt viņam, vai šīs grupas nosaukumu ēterā izrunā arī, piemēram, BBC Radio 1. Droši vien, ka iztiek ar “F Buttons”. Atšķirībā no krievu vārda, kas sākas ar burtu “B”, angļu vārdu “F” pie mums pagaidām necenzē.

Bens kopā ar topošo grupas biedru Endrjū Hangu izauga Vusterā, vēlāk abi kopā mācījās Mākslas skolā Bristolē. Aptuveni tad arī sasaistījās abu kaislība par mūziku, kas sākotnēji bija skaņu celiņš Hanga veidotai filmai, līdz pārauga jau par nopietnu projektu. Atzinība ilgi pat nebija jāgaida, jo jau debijas albums “Street Horrrsing”, izdots 2008.gadā, izpelnījās nedalītu kritiķu mīlestību, un, piemēram, Pitchfork to pat novērtāja kā vienu no Top 20 albumiem attiecīgajā gadā. Nedaudz vēlāk dzima arī Bendžamina solo projekts Blanck Mass.

Atzīšos, ka es pirms intervijas (un daļēji tās laikā) biju diezgan uztraucies. Pirmkārt, esmu milzīgs Fuck Buttons fans. Otrkārt, es nekad nebiju dzirdējis nevienu interviju ar Benu, tāpēc nezināju, cik/vai viņš ir atsaucīgs. Manas bailes pazuda vēl pirms mēs sākām runāt. Proti, tehniskā situācija neatļāva ierakstīt interviju un pēc tam to atskaņot, kā es Benam biju solījis. Viņa reakcija? “Ak, vai..  nu, tad es labāk nodzēsīšu cigareti”. Es gan teicu, ka viņš droši drīkst arī pīpēt, bet svarīgākais bija sajūta, ka viņš ir tāds pats kā es.

Interviju ar Blanck Mass sākotnēji bijām plānojuši janvārī, taču viņa menedžere man atsūtīja ziņu, ka Bendžamins “ir šobrīd atvaļinājumā, vai mēs varam sarunāt uz februāri?”. Tad nu arī interviju sāku ar jautājumu – kā pagāja brīvās dienas. Izrādās, ka Paueram brālis dzīvo Jaunzēlandē, uz kurieni tad viņš bija arī devies. “Man nekad nav bijušas problēmas ar lidošanu, bet šoreiz tas notika,” intervijā Bens padalījās par tālo ceļojumu no Skotijas uz Jaunzēlandi. “Varbūt tur, kur Tu atrodies, tas nav tik tālu, bet no šejienes tas ir otrs pasaules gals,” vēl viņš piebilda, laikam aizmirstot, ka ģeogrāfiski jau Lielbritānija nav ļoti tālu no Latvijas.

Galvenā tēma mums, protams, bija Radio Naba klausītāju visnovērtētākais skaņdarbs 2019.gadā – “House vs. House”. Šis atkal bija brīdis, kurā es nedaudz sabijos, jo Bendžamins sāka ar to, ka pilnīgi visas dziesmas viņš raksta no “baltas lapas”, bez iepriekšēja plāna, bez idejas “kā tas viss izklausīsies”. Taču, jo vairāk attīstījās saruna par dziesmu, jo atvērtāks autors kļuva. Šo dziesmu (un visu albumu “Animated Violence Mild”) viņš rakstījis ar jaunu aparatūru, ko tikko apguvis, un būtībā viss radies mācīšanās procesā.

Interesantākais, ka “House vs. House” esot radies “vogue” un “ballroom” ietekmē, kas būtu pēdējais, ko es iedomātos Bendžaminu klausāmies. “Es domāju, ka noteikti šajā skaņdarbā ir ietekmes no šiem stiliem, vismaz ritma ziņā” viņš atzina. Es ieminējos, ka, manuprāt, tas ir vis-stadioniskākais skaņdarbs, ko Pauers jelkad ir radījis, un tas pat varētu piepildīt Glastonberijas festivālu. Uz to Bendžamins atbildēja, ka nekad nav baidījies kļūt pārāk “cheesy” (latviski – lēts) savu domubiedru pasaulē, jo viņam allaž bijuši tuvi, t.s. “āķi” (“hook” – ang. val.), un viņi pat ar tiem rotaļājušies Fuck Buttons ierakstu sesijās.

Kā zināms, Blanck Mass pamatā rada instrumentālu mūziku, un arī tāpēc izceļams ir “House vs. House”, kurā ir skaidri dzirdams vokāls. Lai gan es šo skaņdarbu esmu dzirdējis vismaz 20 reižu, naktī pirms gaidāmās intervijas to pārklausījos vēlreiz, taču tik un tā ne vārda nesapratu. Izrādās, tas nav tāpēc, ka mana angļu valoda nav ļoti augstā līmenī, bet tāpēc, ka tas tā arī ir domāts.

“Tur ir no visa kā. Es ierakstīju savu balsi, draugu balsis, dažādas skaņas, un novedu līdz absurdam. Man regulāri jautā, kādi ir dziesmu vārdi, taču tu tur neatradīsi saprotamas frāzes, jo tur vairāk ir ieliktas sajūtas, bez cilvēkiem ierastas komunikācijas,” stāstīja Bens, salīdzinot to ar “it kā citplanētieši mēģinātu interpretēt popmūzikas dziesmu”. Turklāt viņam arī patīkot tas, ka cilvēki interpretē dziesmas vārdus pēc savas saprašanas, jo tas “rada ciešāku saikni ar klausītāju”.

“House vs. House” ir no Blanck Mass 2019.gada albuma “Animated Violence Mild”. Pats autors ir daudz ko izstāstījis jau preses relīzē, taču man gribējās uzzināt, ko viņš ir domājis ar “globālām skumjām”.

“Manuprāt, mēs esam pazaudējuši saikni ar cilvēciskumu, jo esam kļuvuši par vergiem – patērētājiem. Esam pazaudējuši to saskarsmi, kāda bija pirms mēs kļuvām tādi. Tas ir skumji, bet varbūt mēs to varam izmantot kā mācību nākotnē. Lielākā daļa no manas mūzikas ir diezgan tumša un drūma, jo man šķiet, ka esam apmaldījušies, bet tomēr.. paliek vēl cerība,” beigās pat iesmejoties par albumu pastāstīja Bendžamins.

“Šis ir brīdis, kad Tu nevari būt politiski neaktīvs, jo... Tu taču pats zini, kas notiek Pasaulē,” bija atbilde uz manu jautājumu, vai Pauers seko līdzi politikai. Viņš arī piebilda, ka allaž ir izmantojis mūziku kā bēgšanu no realitātes.

Jūtot, ka saruna ievirzās pārāk skumjā notī (paldies, Tramp; paldies, Džonson), es centos pāriet uz nākamo tematu – producēšanu. Blanck Mass visus ierakstus ir producējis pats, ir arī palīdzējis citiem, taču 2018.gadā notika kas pavisam negaidīts – Paueru par producentu savam albumam “Violence” nolīga Editors. Vēlāk šo Bendžamina Pauera darbu pārstrādāja Leo Eibrehams, kas arī ir saprotami, jo, lūk, ko izstāstīja Bens: “Tas izklausījās ĻOTI elektroniski un ĻOTI industriāli. Bija lieliski, un gan man, gan grupai patika, bet, Editors ir grupa, kas uzstājas koncertos, tāpēc šie darbi bija jāpārstrādā, lai tos varētu atskaņot “dzīvajā””.  Gadu vēlāk Editors izdeva arī oriģinālo ierakstu “Violence” albuma ar nosaukumu “Violence – Blanck Mass Sessions”. Pauers ir priecīgs par to un izteicās, ka labprāt arī nākotnē sadarbotos ar kādu grupu producenta lomā.

Protams, ka man nostrādāja arī mūzikas žurnālista instinkts un es vēlējos iegūt arī kādu ekskluzīvāku informāciju. “Caur puķēm” pajautāju, kas šobrīd notiek ar Fuck Buttons, kuru pēdējais albums tika izdots 2013.gadā. “Neaizturiet vēl elpu! Mēs ar Endiju esam nodarbināti ar saviem solo projektiem, daudz kas notiek, es strādāju kā producents un pie filmu skaņu celiņiem, turklāt ir nepārtraukta koncertēšana, un šobrīd esmu fokusējies uz Blanck Mass, bet... nekad nesaki “nekad”,” bija Pauera atbilde. Toties viņš piebilda, ka jau šogad mūs gaidīs kāds jauns ieraksts, kas būs tapis sadarbībā ar Blanck Mass. “Vairāk es nedrīkstu atklāt,” angļu džentlmeņa stilā pavēstīja Bendžamins.

Kamēr gaidām pagaidām noslēpumā tīto ierakstu, mums joprojām ir pieejams Blanck Mass 2019.gada albums “Animated Violence Mild”, kurā arī atradīsiet 2019.gada Radio Naba klausītāju visvairāk novērtēto skaņdarbu – “House vs. House”.