Krīžu, haosa un kara laikā vienmēr atrodas ļaudis, kuri situāciju steidz izmantot savtīgiem nolūkiem – aktivizējušies ir gan hakeri, gan ļaunatūru izplatītāji, tāpēc tieši šobrīd kiberapdraudējumiem jāpievērš pastiprināta uzmanība. Par interneta drošības jautājumiem un to, kā šis laiks izmainīs mūsu paradumus nākotnē ar “Tieto Evry” Lietojumu programmu platformas biznesa vadītāju un IKT direktoru Jāni Tupuli un vadošo sistēmas tehnisko arhitektu un sertificētu personas datu aizsardzības speciālistu Arti Ābolu sarunājas Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījuma “Digitālās brokastis” vadītāji Artis Ozoliņš un Rihards Blese.

Datu drošība ir temats, par kuru pēdējā laikā daudz nerunā, taču tieši šobrīd tas ir aktuālāks kā jebkad agrāk. Kāda šobrīd ir Latvijas interneta higiēna un kas ir laba interneta higiēna, ņemot vērā datu drošību?

J. Tupulis: Parasti saku, ka virtuālās vides higiēnai ir pieci pamatprincipi – jānodrošina sava tehnika ar ugunsmūri, antivīrusu programmām, jāizmanto pārbaudītas lietotnes, droši savienojumi un drošas paroles un jāveido rezerves kopijas. Bet izmantojot publiskos bezvadu interneta savienojumus jāatceras, ka bez īpašas nodrošināšanās ar sensitīviem datiem tajos strādāt nevajadzētu.

A. Ābols: Interneta higiēna ir ne tikai šie drošības risinājumi, bet arī ētikas principu ievērošana un savstarpējas cieņas saglabāšana interneta vidē. Jādomā līdzi tam, ar kādu informāciju dalāmies, ko pārsūtām, kad redzam kibermobingu, par to jāziņo utt.

Kuri interneta savienojumi ir tie drošākie, ja publiskie skaitās visnedrošākie?

J. Tupulis: Parasti uzņēmumi parūpējas par sava interneta drošību, tāpēc lielākā iespējamība ir, ka drošākie ir darba savienojumi, samērā drošs ir mobilais internets, tad seko publiskais, un visbeidzot publiskais jeb savienojums. Bet labs hakeris tiks arī tajā uzņēmumā savienojumā, bet jautājums ir par viņa motivāciju? Vispirms hakeris uzbruks tur, kur viņš var visvairāk iegūt. Lielākā daļa hakeru dzenas pēc naudas, un ja tavā datorā iespēja tikt pie naudas būs maza, tad arī iespēja, ka viņš tu līdīs, būs neliela. Otra lieta, kas hakerus interesē ir datora resursi, ko viņi zog. Šajā gadījumā lielāka interese viņam būs ielauzties kaut kādā lielākā datu centrā, kuri ir lieli serveri. Tomēr mēs Latvija kopumā kā maza zeme ar savu valodu hakerus interesējam daudz mazāk nekā kāda liela angliski runājoša valsts.

Pirms kāda laika daudzi uzņēmumi uztraucās par GDPR (General Data Protection Regulation – Vispārīgā datu aizsardzības regula), kas mūsu dzīvē izmainīja daudzus dažādus juridiskus, praktiskus un tehniskus aspektus. Vai GDPR jau pilnībā ir ieviesta ikdienā vai tomēr vēl ne?

A. Ābols: Ja līdz 2018. gada 25. maijam daudzi pa galvu, bieži vien haotiski, kaut ko darīja, lai formāli atbilstu regulas prasībām, tad šobrīd esam regulas adaptācijas jeb pielāgošanas stadijā, uzlabojot savas sistēmas, datu apstrādes procesus, mainot biznesa procesus, reaģējot uz to, ka pat lieli uzņēmumi kā Facebook un Google saņem milzīgus sodu, cenšamies izvairīties no kļūdām. Lai pilnībā pielāgotos regulas prasībām, vēl nepieciešams laiks.

Kas bez drošības jautājumiem, strādājot no mājām, būtu jāņem vērā? Kā pāriet no klātienes uz attālināto darbu?

J. Tupulis: Pirms dažiem gadiem, pašiem pārejot uz attālināto darbu no mājām, nācās secināt, ka vislēnāk adaptējās cilvēka smadzenes. Tehniku var ātri aiziet uz veikalu un nopirkt, savienojumus sataisīt, bet cilvēkam ar šo domu ir jāaprod un tas ne vienmēr ir tik vienkārši. Mums ir kolēģi, kuri situācijā, kad visi jau strādā attālināti un tehniski to darīt nav nekādu problēmu, kuriem tomēr vajag to tusiņu, un tad viņi nāk uz biroju. Arī strādājot attālināti, fiziskā kopā sanākšana ir svarīga, īpaši uzsākot kādu jaunu projektu. Tagad mums ir izņēmuma apstākļi un ir jāpiecieš.

Vai ir pazīmes, ka ļaunatūru izplatītāji un hakeri šobrīd ir aktivizējušies?

A. Ābols. Noteikti, ka jā, jo šajā situācijā, kad tiek apdraudētas mūsu fizioloģiskās vajadzības – veselība, finansiālā situācija un drošība, mūsu ģimene, draugi, mūsu uzmanība vairāk pievērsa šiem jautājumiem un mēs mazāk spējam domāt par kiberdošības apdraudējumiem, apzināt tos, kā rezultātā kļūstam daudz vieglāk ievainojami. Tāpēc šajā laikā mums jābūt īpaši modriem attiecībā pret kiberdrošību un interneta higiēnas lietām.

J. Tupulis: Vienmēr, kad ir kaut kāds lielāks vai mazāks haoss, karš, uzrodas cilvēki, kuri to grib izmantot savām savtīgajām interesēm. Iesaku sekot Latvijas interneta drošības aģentūrai CERT – viņi savā mājaslapā un sociālajos tīklos ziņo par dažādiem apdraudējumiem.

Kā pašreizējā situācija, kad daudzi strādā no mājām, ietekmēs lietu kārtību nākotnē?

J. Tupulis: Domāju, ka pārmaiņas būs daudzās sfērās. Piemēram, attālinātajās mācībās tagad aktīvi tiek izmantotas virtuālās izglītības platformas, un domāju ka arī turpmāk tā būs, lai arī skolēni, protams turpinās apmeklēt skolu. Mēs joprojām iesim uz veikalu, bet vairāk iepirksimies internetā, tas ir viennozīmīgi. Pēc kāda laika, kad kritiskā masa būs sasniegta, arī šie uzņēmumi būs spējīgi piedāvāt jaunus, interesantus un labākus pakalpojumus. Noteikti būs labāk.

A. Ābols: Domāju, ka daudz kas mainīsies un liela loma šo izmaiņu procesā būs IT, tas būs galvenais pārmaiņu virzītājspēks, nosakot to, kādā virzienā iesim un kāda būs mūsu nākotne.