Kad Latvijā tirgus pārdevējai par kartupeļiem varēsim samaksāt bez skaidras naudas un kāpēc jaunattīstības valstis digitālo maksājumu attīstībā nereti ir soli priekšā? Kur ir robeža starp digitālu maksājumu inovatīviem risinājumiem, to ērtumu, ātrumu un mūsu privātumu? Par šiem un citiem jautājumiem ar “Tieto Evry” stratēģisko produktu vadītāju Edgaru Bremzi un Izstrādes nodaļas vadītāju Sergeju Jefimovu sarunājas Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījuma “Digitālās brokastis” vadītāji Artis Ozoliņš un Rihards Blese.

Kādās valstīs darbojas “Tieto” un no kādām nāk jūsu klienti? Lasīju, ka pavisam jums ir turpat 24 tūkstoši darbinieku.

S. Jefimovs: Digitālo maksājumu nodaļas klienti atrodas gandrīz visās pasaules malās, pavisam to mums ir ap 80, sākot no tādām valstīm kā Dienvidāfika, Maldīvas, un beidzot ar Eiropas valstīm, piemēram, Nīderlande vai Latvija. Savukārt Latvijā strādā ap 800 cilvēku, 300 no tiem – Digitālo maksājumu nodaļā. Esam lielākais IT un finanšu uzņēmums Ziemeļvalstīs.

Vai šobrīd, digitālajā laikmetā, pastāv kādi ierobežojumi, kur uzņēmums atrodas?

S. Jefimovs: Tādu robežu nav, taču jārēķinās, ka katrā valstī var būt atšķirīgi kultūrvēsturiski aspekti un likumi, kas jāņem vērā, lai mūs produkts atbilstu konkrētās valsts iedzīvotāju vajadzībām.

Arvien vairāk cilvēku skaidras naudas vietā izvēlas bezskaidras naudas norēķinus, to pašu ceļu iet arī valsts iestādes, piemēram, Latvijas pašvaldības. Kā jūs vērtējat pāreju uz elektroniskajiem maksājumiem gan Latvijā, gan pasaulē kopumā?

E. Bremze: Šī tendence ir viennozīmīga, jo skaidra nauda ir dārga – tā ir kaut kur jāpārskaita, jāglabā, tā nenes nekādus peļņas procentus, vajadzīgi cilvēki, kas ar to fiziska darbojas un kopumā tās apstrāde ir dārga un saistīta ar daudz liekiem procesiem, bez kuriem var arī iztikt. Šī tendence vērojama visā pasaulē, taču dažādās valstīs attīstās dažādos tempos – ir jaunattīstības valstis, kur attīstība ir daudz straujāka, jo tajās ir vairāk jaunu cilvēku, sabiedrība kopumā ir jaunāka un ātrāk pierod pie izmaiņām. Piemēram Āzijā, Ķīnā ļoti populāri ir QR kodu mobilie maksājumi. Ir arī valdības, kas ļoti motivē attiekšanos no skaidras naudas, piemēram, Indijā vienā dienā no apgrozības izņēma lielos naudas nominālus, tādā veidā liekot cilvēkiem aktīvāk pāriet uz mobilajiem maksājumiem.

Nereti mobilais telefons ir vienīgais, kas cilvēkiem šādās lielās valstīs ir pieejams, jo atšķirībā no mums, tur to banku, iespējams, ne tuvu nav tik daudz.

E. Bremze: Tieši tā, un mūsu vēsture apliecina, ka karšu maksājumi ir laba alternatīva skaidrajai naudai, taču tie nenodrošina visus procesus, piemēram, fiziska persona nevar pieņemt kartes maksājumu, jo būtu pārāk dārgi katram nodrošināt savu POS terminālu, tāpēc valstīs, kas skatās tālāk, ir ieviesti mobilie risinājumi – dažādi QR kodu maksājumu veidi, ļaujot savstarpējus norēķinu veikt arī privātpersonām.

Diemžēl Latvijā šie mobilie maksājumi nav tik ļoti attīstījušies, kaut gan jāuzteic Latvijas Banka, kas šajā jomā ir ļoti daudz darījusi, ieviešot zib maksājumus un ieviesuši zib saites, kas piesaista kontu mobilajam telefonam. Komercbankas mums ir lēnākas, bet ceru, ka tuvākajā nākotnē arī mums būs iespējas veikt šādus maksājumus.

Šķiet, ka FinTech uzņēmumi tirgū mēģina ielauzties ar inovācijām, attīstot jaunas idejas, projektus, savukārt bankas iepaliek. Kā jūs redzat šo procesu? Jo jūs tomēr esat tie, kuri veido šos risinājumus.

E. Bremze: Šobrīd FinTech vai jaunuzņēmumu motivācija, protams, ir būt ātrākiem, veiklākiem par bankām, viņi atšķirībā no bankām, kuras ir konservatīvi uzņēmumi, var uzņemties lielāku risku – ja viņiem ideju izdodas realizēt dzīvē, tad tā ir iespēja nopelnīt lielu naudu, jo tad šos mazos inovāciju uzņēmumu nopērk banka vai tehnoloģiju gigants, taču ja ideju īstenot neizdodas, lielu zaudējumu jau nav, lielākoties tikai pašu ieguldītais laiks.

Kas ir tie pakalpojumi, ko “Tieto Evry” šajā jomā piedāvā saviem klientiem un vai šie risinājumi tiek arī programmēti uz vietas Latvijā?

E. Bremze: Mēs piedāvājam maksājumu neredzamo daļu – tas ir tas, kad jūs nopīkstiniet karti vai veicat pārskaitījumu, lai tas dažu sekunžu laikā nonāk pie maksājumu saņēmēja. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai varētu notikt liela transakciju apstrāde, maksājumi būtu ātri un droši, jo, ja runājam par bankām, esam pieraduši, ka mūsu kartes vai jebkurš cits maksājums notiks, nepieļaujam situāciju, ka kādu dienu viss varētu apstāties, jo tad pamatīgi ciestu bankas reputācija.  

S. Jefimovs: Par izstrādi varu piebilst, ka lielākā daļa no produktiem, ko mēs ražojam, top tepat Rīgā, bet dažas izstrādes vienības atrodas Zviedrijā un Indijā. Taču mēs Rīgā esam tie, kas izdomā, kā šie risinājumi varētu izskatīties.

Kādā virzienā attīstīsies digitālie maksājumi un kas varētu būt nākamās jaunās lietas, ko mēs šajā jomā varētu sagaidīt? Kā varētu maksāt ātrāk un efektīvāk?

E. Bremze: Daudzās citās valstīs cilvēki par ļoti ērtu atzinuši QR kodu izmantošanu. Maksājot ar tiem, nav jāpīkstina, bet gan ar mobilo telefonu jāskenē QR kods. Šāda sistēma ir plaši izplatīta, piemēram, Zviedrijā to izmanto mazie ielu tirgotāji - viņi var vienkārši uz papīra izdrukāt QR kodu, kuru noskenējot pārdevējam var ieskaitīt naudu. Tur arī baznīcā pie ziedojumu kastes ir QR kods.

Somijā mūsu klientam testējām lietotāja autentifikāciju pēc sejas atpazīšanas – tur bija izveidota pilotkafejnīca, kurā apmeklētājiem maksājot bija nevis jāpīkstina, bet viņu sejas atpazina 3D kameras, bet pirms maksājuma jāapstiprina piekrišana summai, nospiežot OK pogu uz monitora, un maksājums ir veikts. Tad tika aprēķināts, ka šāda veida maksājumi ir dažas sekundes ātrāki, jo nav jātērē laiks telefona izņemšanai no kabatas vai somas, vienkārši jāpieiet pie kases.

Nesen ziņojām par jauna koncepta veikalu – Amazon Go – tur pircējs ieiet, paņem preces un vienkārši iziet ārā, bet nauda no konta tiek noskaitīta atbilstoši datiem, ko sniedz veikalā izvietotie sensori. Vai šāds modelis ir jauns modes kliedziens, kas var pārņemt visu pasauli?

E. Bremze: No maksājumu viedokļa jau tur nekā jauna īsti nav, jo tos mēs jau tagad varam šādā veidā apstrādāt – lielākās starpība droši vien ir šī veikala iekārtojumā, lai būtu iespējams uzskaitīt preces, ko pircējs ir paņēmis no plauktiem un zinātu, kādu summu jāiekasē. No maksājumu apstrādes viedokļa būtiski ir saprast, ka tas ir tas īstais klients, kurš maksā, un tur varētu būt nozīme, piemēram, ģeolokācijas datu uzmantošanai – ja jūs tikko esat bijis viena veikalā, tad pēc minūtes nevarat būt citā veikalā, citā valstī.