Vai savs darba galds un stacionārais dators jau ir pagātne? Kāpēc birojā vajadzīgs boksa maiss? Kādai ir jābūt ideālajai darbinieku veselības apdrošināšanas polisei? Kur likt bērnudārzniekus un skolēnus viņa brīvlaikos? Kāpēc ir svarīgs brīvais darba režīms? Par šiem un citiem jautājumiem LR6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Digitālās brokastis” stāsta uzņēmuma “Tieto Latvia” HR speciāliste Marta Medne un Mārketinga un komunikācijas vadītāja Inga Grencberga.

Kāpēc ir jāatpūšas darbā un kas ir darba un atpūtas balanss?

Marta: Cilvēks nevar būt 100% produktīvs astoņas stundas pēc kārtas. IT un finanses ir sfēras, kuras prasa ļoti lielu atdevi un kapacitāti, tāpēc mēs saviem darbiniekiem cenšamies nodrošināt atpūtas un atslodzes iespējas. Ļoti būtiska ir fleksibilitāte – mēs ļoti cenšamies nākt pretī saviem darbiniekiem gan saistībā ar iespēju strādāt attālināti, gan ar iespēju strādāt tā saucamajā flekstaimā jeb brīvajā režīmā, kas nozīmē, ka nav jāstrādā no plkst. 9 līdz 17. Atbalstām darbinieku iniciatīvu veidot dažādus interešu klubus, kuros pēc darba var pavadīt laiku ar kolēģiem no savas un citām nodaļām. Tajos var spēlēt volejbolu, futbolu, basketbolu, lāzepeintbolu. Ir ne tikai sports – birojā ir arī “electronics gym”, kurā puiši pagājušā gadā uztaisīja paši savu 3D printeri, bet šogad uz tā izprintēja drona detaļas un uztaisīja savu dronu. Šie interešu klubi ir ļoti pieprasīti, tajos piedalās lielākā daļa darbinieku.

Inga: Darbiniekiem mūsu birojā ir arī iespēja pusdienu pauzēs paspēlēt šautriņas vai novusu, ir arī masāžas krēsls, bet ekstrēmākam noskaņojumam – boksa maiss.

Kā jūs strādājat ar to, lai darbinieki, kuri strādā no mājām, neizjustu spiedienu, ka viņiem tādā gadījumā jāstrādā un jāpadara vairāk?

Marta: Šeit nav tāda vienas pareizās atbildes. Mēs parasti uzsveram to, ka cilvēkam, kurš vēlas strādāt no mājām, jāvienojas ar vadītāju par kaut kādām vadlīnijām, kā īsti tas izskatīsies – vai darbiniekam jābūt pieejamam no 9 līdz 17, vai tiek sagaidīts, ka tiks paveikti kādi konkrēti darbi, vai obligāti jāpiedalās skaipā sapulcēs, vai tie būs citādi nosacījumi.

Dažkārt strādāšana no mājām tiek saistīta ar neapzinīgu attieksmi pret darbu, izvairīšanos no pienākumu veikšanas.

Inga: Domāju, ka tas ir individuāli – ir cilvēki, kuri nevar strādāt no mājām. Piemēram, man ir to darīt it diezgan grūti, nodalu mājas no darba. Man ir viegli strādāt no kafejnīcas, sēžu tur pie sava datora, tā pamainu vidi. Fleksiblais darba laiks arī nozīmē, ja, piemēram, esmu mazliet apslimusi, bet ne tik slima, lai ietu pie ārsta, padaru savas darba lietas no mājām un neeju uz biroju un neaplipinu kolēģus, tajā pašā laikā neizjūtot sirdsapziņas pārmetumus, ka neesmu birojā uz vietas.

Populāra tēma mūsdienās ir arī izdegšana. Kā palīdzēt nesasniegt šo stadiju?

Marta: Lai nenonāktu līdz izdegšanai, galvenokārt jāstrādā profilaktiski. Mums ir veselības apdrošināšana, kas iekļauj arī sportu – tas var būt baseins, sporta zāle, joga vai dejošana. Polisē iekļauts arī psihologs un psihoterapeits, un šo daudz darbinieki ļoti novērtē. Turklāt iemesliem, kāpēc tiek izmantoti šo speciālistu pakalpojumi, nav ierobežojumu – tie var būt saistīti ar darbu, kā arī pilnīgi privāti.

Kādas ir tendences darba un atpūtas balansā, kādas iespējas jūs redzat šajā jomā nākotnē?

Marta: Viena no šādām lietām, ko esam ieviesuši ir tā, ka daļa biroja šobrīd mums ir izveidota pēc “activity based workplace” principa, kas nozīmē, ka cilvēkam nav fiksētas darba vietas – viņš no rīta atnākot, izņem savu klēpjdatoru no skapīša un izlemj, ko šodien strādās – projekta komandā, pie kaut kāda noslēguma darba, dokumentācijas vai kā cita. Tādejādi darba vide jau no rīta ir sagatavota un piemērota tam, ko darbinieks darīs. Šī gada laikā šo darba vides principu mēs vēlētos ieviest visā birojā. Saprotot, ka darbs ir ļoti intensīvs, gribētos sniegt darbiniekiem vairāk iespēju radoši izpausties, ļaujot justies patiešām labi darba vidē. Protams, vienmēr būs tādi, kuri gribēs strikti nodalīt darbu no mājas dzīves, bet tiem, kuriem patīk labi, komfortabli un arī mājīgi justies darba vidē, gribas pēc iespējas vairāk iet pretī un nodrošināt viņiem šo vietu radošumam.

Kā ir ar jaunajiem vecākiem un darba fleksibilitāti?

Marta: Mūsu fleksibilitātes pieeja ļoti, ļoti nāk par labu jaunajām ģimenēm. Pirmkārt, kad māmiņa aiziet dekrētā, saglabājam veselības apdrošināšanas polisi, kurā, starp citu, iekļauta arī grūtnieču aprūpe. Kad jaunās māmiņas atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, piedāvājam viņām pārejas posmu, atsākot darbu nepilnā slodzē, arī laiku pa laikam strādājot no mājām.

Inga: Skolēnu un bērnudārzu brīvlaikos mums ir iekārtota bērnu istaba, uz kuru var ņemt līdzi arī savu mazo, sēdēt turpat ar klēpjdatoru un darīt savus darbus.

Esmu dzirdējis, ka jums interneta vietne try.tieto.lv – “Simulatos”. Kas tas tāds ir?

Marta: Par šo negribas pārāk daudz stāstīt, gribas, lai katrs pats, kuru tas interesē, paskatās, bet būtībā tā ir iespēja pārbaudīt, vai tavs darba un atpūtas balanss ir līdzsvarā un pie reizes paskatīties, kā pie mums izskatās un kāda būtu tava ikdiena, ja tu būtu IT vai finanšu profesionālis.

Ko jūs pašas visaugstāk novērtējat no “Tieto Latvia” darbiniekiem sniegtajām priekšrocībām?

Inga: Tas ir tas fleksiblais darba laiks, jo iespēja sabalansēt savu darbu un radošo pusi man ļāvusi uzrakstīt arī grāmatu. Tā saucas “Sestā sieva” un klajā nāks pēc diviem mēnešiem.

Marta: Es augstu novērtēju fleksibilitāti, jo tas, ka nevienā mirklī, kad pametu biroju, vai tā būtu vizīte pie zobārsta, vai kas cits, man nav par to jāatskaitās, sniedz lielu brīvības sajūtu un arī pārliecību, ka darba devējs man uzticas un tic, kā izdarīšu to, kas ir manos pienākumos. Šī savstarpējā uzticība ir ļoti svarīga.

Materiāls tapis sadarbībā ar Tieto Latvija.