Laiks, kad virtuālā realitāte tika saistīta tikai ar izklaides iespējām, jau sen ir pagātnē, jo attīstoties tehnoloģijām tiek rastas arvien jaunas iespējas, kā to izmantot izglītības, veselības, būvniecības, kā arī citiem ļoti praktiskiem mērķiem. Tā var būt iespēja attālināti apsaimniekot mežu, izstaigāt objektus tūkstošiem kilometru attālumā, atpūsties un relaksēties darba dienas vidū un paveikt daudz ko citu praktiski noderīgi, ietaupot laiku un līdzekļus.
Par to LR6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Digitālās brokastis” vadītāji Artis Ozoliņš un Rihards Blese sarunājas ar “TietoEVRY” mārketinga un komunikācijas vadītāju Ingu Grencbergu un vadošo programmētāju Igoru Vasiļjevu.

Cik tālu mēs esam no tā, lai īstās realitātes sajūtas spētu atdarināt virtuālajā? Pavisam aizstāt to laikam īsti nevarēs, jo fiziskās sajūtas mums tomēr arī ir ļoti mīļas.

I. Vasiļjevs: Tehnoloģiju attīstība lieliem soļiem skrien uz priekšu, tās tirgū paliek aizvien pieejamākas, arī cenas krīt. Primāri mēs uztveram ar redzi un dzirdi, šīs sajūtas atdarina mūsu virtuālo realitāti, un ar to pilnīgi pietiek, jo, ja mēs paskatāmies, kā smadzenes ļaujas ilūzijai, tad arī tās visas sajūtas var arī caur redzi izjust.

Ja mēs izvērtējam visus šos maņu orgānus – redzi, dzirdi, smaržu un tausti, sanāk, ka visvieglāk smadzenes ir apmānīt caur redzi?

I. Vasiļjevs: Tauste jau tiek simulēta pietiekami reālistiski. Tehnoloģiski mēs jau varam simulēt arī smaržu un kaut kādus garšas izjūtas receptorus  – to ļauj izdarīt mikromodulārās ķīmijas laboratorijas, taču pagaidām tas nav tik plaši pieprasīts, piedāvājumu rada pieprasījums. Tomēr kopumā pagaidām lielākais izaicinājumus ir šīs smaržas un garšas sajūtas simulēšana.

Kur jūs saskatāt virtuālās realitātes praktisko pielietojumu, kaut kādu pievienoto vērtību – tā ir tikai izlaide vai tai arī ir kādi nopietni profesionālie izaicinājumi?

I. Grencberga: Virtuālās realitātes izmantošana izklaides jomā arvien straujāk samazinās par labu reālam pielietojumam  visdažādākajās praktiskās jomās – medicīnā, arhitektūrā, būvniecībā, ražošanā, tā vairs nav tikai spēlīšu sadaļa, tās ir reālas lietas, kuras ikdienā cilvēkiem palīdz un dod vērtīgāko, kas mums ir – laiku. Piemēram, “TietoEVRY” galvenajā birojā Helsinkos ir biroja virtuālā tūre, ļaujot jaunajiem darbinieki pirms savas pirmās darba dienas virtuāli izstaigāt telpas, ieraudzīt kolēģus, noskaidrot viņu amatus, uzzināt, kur atrodas kafijas automāts.

I. Vasiļjevs: Mūsu birojā ir “Tieto Electronics Gym” – radošā tehnoloģiju telpa mūsu darbiniekiem, kur mēs pētām arī virtuālās realitātes iespējas, izmantojot tehnoloģijas un programmatūru. Mēs pētām tās lietas, kuras tirgū vēl nav pieejamas vai arī ir ļoti dārgas –varam tās savā tajā telpā radīt, izstrādājot elektroniskos risinājumus, mikroshēmas un ar 3D printeri izdrukāt korpusu.

A. Ozoliņš: Redzamākais līdzeklis realitātes simulēšanai ir brilles, kādus vēl rīkus izmanto realitātes atdarināšanai?

I. Vasiļjevs: Jā, primāri tās ir brilles. Šobrīd tās ir ļoti lielas, kā ķieģelis uz galvas, bet to gabarīti ar laiku samazinās, un pienāks brīdis, kad šīs brilles būs tikpat lielas kā parastās optiskās brilles, vēl tālākā nākotnē tās varētu būt kontaktlēcas. Papildus vēl nāk austiņas, cimdi taustei, un tērps, lai izjustu objektus virtuālajā realitātē. Attīstot kustības izjūtu, tehnoloģiski nav sarežģīti radīt tādu kā sfēru, kurā cilvēks ieiet iekšā un tad šī sfēra uz lodīšu pamata it kā kustās apkārt ap sevi, ap savu asi, un tad cilvēks iekšpusē var iet visos virzienos. Tas ir viens no kustības un pārvietošanās virtuālajā telpā attīstības virzieniem. Jāpiebilst, ka, izmantojot virtuālās realitātes tehnoloģijas mājas apstākļos, telpā jābūt diezgan drošai videi, lai pārvietojoties netīšām uz kaut kā neuzkāptu vai kaut ko nenogāztu.

Kādiem vēl nolūkiem vēl jūs izmantojat virtuālo realitāti?

I. Grencberga: Viens no “TietoEVRY’ lielākajiem projektiem ir virtuālais mežs, kurš izstrādāts kopā ar skandināvu mežu uzņēmumu “Metsä Group” – tas nozīmē, ka sēžot birojā pie galda tu vari staigāt un apsaimniekot savu īstu mežu, tādējādi ietaupot laiku un naudu tā apsekošanai klātienē. Tas sniedz iespēju virtuālā vidē novērtēt mežu, saprast, cik lieli būs ieņēmumi, izcērtot to šodien vai arī izdarot to pēc gada. Tur var arī virtuāli sastādīt jaunus kokus. Vēl viens no “Tieto” virtuālās realitātes projektiem ir Norvēģijā datu centrs – tas ir ļoti drošs, iebūvēts tālu Norvēģijas kalnos un, lai, klientiem to parādītu nemērojot tūkstošiem kilometru tālo ceļu līdz pašam centram, ir radīta iespēja to kopā ar klientu izstaigāt un iepazīt drošības risinājumus, sēžot birojā pie galda.

Kā jūsu uzņēmums veicina izpēti un attīstību, vai jūs sadarbojoties ar zinātniekiem?

I. Grencberga: Mūsu Somijas kolēģi, kuri īsteno mūsu nozīmīgākos virtuālās realitātes projektus, šobrīd kopā ar Somijas zinātniekiem strādā pie virtuālās realitātes projektiem un viena no interesantākajām lietām veselības nozarē, ko viņi ir izstrādājuši un testē, ir virtuālās realitātes brilles relaksācijai, meditācijai. Šīs brilles darba dienas vidū var uzlikt, un tās ļauj relaksēties un meditēt, arī izmēra asinspiedienu.

Kāds potenciāls ir Latvijā virtuālās realitātes projektu attīstībā?

Latvijā mēs sadarbojamies ar studentiem – viņi veica izpēti būvniecības nozarē un mēs kopā ar kolēģiem analizējām, ar kādiem rīkiem varētu veikt un apsekot būvniecības procesu no projekta līdz finišam un skatīties, kādas ir iespējamās novirzes un jau laicīgi tās koriģēt. Viens no veidiem varētu būt telpas skenēšana ar dažādiem paņēmieniem un tās apsekošana ar virtuālās realitātes palīdzību.

Kādi ir virtuālās realitātes attīstības virzieni?

Notiek izpēte un jau ir taustāmi rezultāti neirointerfeisā smadzenēm, – apejot mūsu maņu orgānus, informācija pa tiešo jau tiek nodota smadzenēs. Pavisam nesen Elons Masks ziņoja, ka viņi pēta iespēju pieslēgt pirmajam cilvēkam tādu smadzeņu skanētāju. Kopumā virtuālā realitāte attīstās pieprasījuma virzienā – tiek strādāts pie tā, ko vēlas gala patērētājs. Piemēram, arī tajā pašā papildinātās realitātes jomā, ka var aiziet uz trenažieru zāli, uzvilkt brilles un ieraudzīt savu virtuālo treneri, kuš seko jūsu kustībām un stāv blakus un koriģē treniņa procesu.

Un visi, kas vēlas strādāt jūsu uzņēmumā jau arī virtuāli var ar to iepazīties?

I. Grencberga: Jā, iepazīties ar mūsu biroju virtuāli iespējams try.tieto.lv