Autors: Raitis Misa

Ir pārsteidzoši vienkāršs veids, kā mazināt mikroplastmasas daudzumu dzeramajā ūdenī

Avots
Attēls

Sīki mikroplastmasas fragmenti ievērojamā daudzumā iekļūst mūsu ķermeņos, īpaši ar pārtiku un dzērieniem.

Ķīnas zinātnieku komanda testēja gan mīkstu, gan cietu (minerālvielām bagātu) krāna ūdeni, pievienojot tam nanoplastmasu un mikroplastmasu pirms šķidruma vārīšanas. Pēc vārīšanas veikta nogulšņu filtrēšana.

Dažos gadījumos plastmasas daļiņu daudzums samazinājās pat līdz 90%. Tomēr efektivitāte bija tieši atkarīga no ūdens cietības. Arī vārītā mīkstā ūdenī plastmasas daudzums samazinājās par 25%.

Vārīšanas laikā plastmasas daļiņas piesaistījās kalcijam, un tās iespējams nofiltrēt ar vienkāršu sietu – piemēram, nerūsējošā tērauda tējas sietiņu.

Baktērijas varētu aizpildīt plaisas ķieģeļos, kas izgatavoti no Mēness grunts

Avots

Kādudien, iespējams jau pavisam drīz, mēs atradīsimies uz Mēness. Tad mums būs nepieciešamas vietas atpūtai, darbam un izpētei. Dzīvojamo telpu izveide būs izaicinājums, taču šajā procesā varētu palīdzēt baktērijas.

Indijas Zinātņu institūta pētnieki pētījuši iespēju izmantot Sporosarcina pasteurii — baktēriju, kas kopā ar Mēness grunti, urīnvielu un guāra sveķiem palīdz veidot “bioķieģeļus”.

Šie ķieģeļi var plaisāt Mēness ekstrēmajās temperatūrās (no +121 °C līdz -131 °C) un saules vēja ietekmē. Taču eksperimenti liecina, ka baktēriju ražotais kalcija karbonāts var aizpildīt plaisas, savukārt biopolimēri salīmē grunts daļiņas un stiprina struktūru.

Pirmā pilotējamā misija polārā orbītā

Avots
Attēls

SpaceX ar raķeti Falcon 9 veiksmīgi nogādāja Crew Dragon Resilience gandrīz precīzi polārā orbītā (inklinācija 90,01°). Misijas Fram2 ilgums – 3 līdz 4 dienas.

Pirmo reizi uz borta bija tikai civilā komanda – pieredzējuši polārpētnieki bez iepriekšējas pieredzes kosmosa lidojumos (iepriekšējās misijās bija arī bijušie NASA astronauti).

Polārās orbītas prasa vairāk enerģijas un pakļauj astronautus augstākam kosmiskā starojuma līmenim – līdzīgi kā garajiem lidojumiem virs polārajiem apgabaliem uz Zemes.

Misijas laikā tika veikti eksperimenti par radiācijas ietekmi uz cilvēku un bioloģiju, kā arī veikti polārblāzmu novērojumi.

Vakcīna pret jostas rozi varētu pasargāt arī no demences

Avots
Attēls

Vai vakcīna pret demenci jau eksistē? Iespējams – tā varētu būt vakcīna pret jostas rozi, ko izraisa vējbaku vīruss. Jauns pētījums liecina, ka šī vakcīna var samazināt demences risku par 20% nākamo septiņu gadu laikā gados vecākiem cilvēkiem.

Dati iegūti no Velsas iedzīvotājiem, kuri vakcinēti ar pirmās paaudzes vakcīnu jau pirms vairāk nekā desmit gadiem (vidēji 80 gadu vecumā). Mūsdienās visiem, kas vecāki par 50 gadiem, tiek ieteikta jaunākas paaudzes vakcīna – efektīvāka un drošāka.

Lai pasargātu sevi un savas smadzenes, eksperti iesaka:

  • būt sociāli aktīviem,

  • nodarbināt prātu,

  • kontrolēt asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs.