Pumpuru pubertāte ir galā, radošas dzirksts modinātājs noskanējis, vienotā plūsmā cits citu nomaina sarunu festivāli, dzejas dienas un naktis.

Taču spuldzes un cilvēki mēdz skriet notikumiem pa priekšu līdz to mēles savijas "žurku karalī", un iestājas nāvīgais "Sintakses Stupors".

Vai šajā gadījumā ir vērts uzmest savu pusfabrikātu uz FB lentes, cerot, ka sapuvušo domu kamolu spēs atritināt kāda cita biedra radošais veiklums?

Vai dzeja internetā ir viens vienīgs fufelis, vai tai vispār ir kāda kapacitāte vai tikai kabacitāte, vai tomēr tā mēdz būt glābiņš un pat liela iespēja.

Ar " Stuporu Sintaksē" radio NABA viesojas dzejas platformas "Sintakses Stupors" uzturētāji A. L.; A. Š.; A. A.