“Tu nezini, kurā brīdī tu vari nostāties galdam otrā pusē,” 

par dzīves neparedzamību rosina aizdomāties Inga, kura daudzus gadus brīvprātīgi vada zupas virtuvi. Viņa uzskata – lai kļūtu par brīvprātīgo zupas virtuvē pamatā ir jābūt atvērtai sirdij un patiesai vēlmei darboties, nevis fočēties un ielikt bildes sociālajos tīklos.

Savukārt Jānis atklāj, ka “Dzīvības ēdiena” komandā vislielākā nozīmē ir kopībai un spējai sadarboties bez savtīgām interesēm. Turklāt tieši brīvprātīgie “Dzīvības ēdienā” ir tie, kuri daudzus lielveikalā neizpirktos pārtikas produktus sašķiro un izglābj no utilizācijas.


Zupas virtuvē cilvēki grib sajusties kā cilvēki, viņi grib paēst un arī aprunāties 

– skaidro Dmitrijs. Viņš arī atzīmē, ka zupas virtuvēs varētu aicināt vairāk iesaistīties arī vīriešus, jo sievietēm, kuras tur strādā, ir jāstaipa desmitiem litru smagi katli un spaiņi.

NABAS studijā šoreiz viesojas Žēlsirdības misijas “Dzīvības ēdiens” izpilddirektors Jānis Polis, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes zupas virtuves vadītāja un brīvprātīgā Inga Rence, un Dmitrijs Vlasovs, kurš ir Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centra brīvprātīgais.